 |
||||||||
| LVRUENDE |
|
|||||||
Uzzini vairāk ! Lasiet vēl 2006-08-15 Ceļojums pa Tunisiju - Āfrikas pērli [ 3 ] 2006-08-07 Ceļojums pa Tunisiju - Āfrikas pērli [ 2 ] 2006-08-03 Ceļojums - laiks, kas pieder vienīgi mums 2006-06-29 Ceļojums pa klasisko Ķīnu 2006-06-16 Tūrismā sāncenšu netrūkst 2006-06-14 Ceļojums pa klasisko Ķīnu 2006-06-07 Turciju iecienījuši ceļotāji no Alūksnes rajona [ 1 ] 2006-05-08 Lielais Meksikas ceļojums 2006-04-05 Malta - Vidusjūras pērle starp Eiropu un Āfriku [ 1 ] 2006-03-08 Apciemo mūžīgā pavasara salas 2006-03-02 Senā ķeltu zeme - Īrija [ 2 ] 2006-02-15 Šrilanka - mūžīgās vasaras valsts 2006-02-09 Vidzeme „Balttour 2006” izstādē startē ar visu laiku plašāko piedāvājumu 2006-02-02 Krētas sala - Eiropas civilizācijas šūpulis [ 1 ] 2006-01-19 Saldi mutēm, saldi ausīm 2006-01-17 Satiekas Kanādas krāšņajā rudenī [ 1 ] 2006-01-10 Jaunzēlandes un Austrālijas pārsteigumi [ 2 ] 2006-01-05 Ziemā — uz ziemeļiem, uz Oslo 2006-01-04 Jaunzēlandes un Austrālijas pārsteigumi 2005-12-30 Jaunzēlandes pārsteigumi 2005-12-29 Banka, Tualete, Aptieka un Skola Pilsētas olimpiskā renesanse 2005-12-22 7000 km pa tievāko un garāko zemi Divdesmit ideju Singapūrai Sanktpēterburgas dārgumi 2005-12-15 Aulēkšiem ne, vajag ar pietāti XXI gadsimtā modē ir on–line 2005-12-08 Marrākeša atver vārtus pasaulei 2005-12-01 Pekina ļaujas pārmaiņu vējiem [ 1 ] 2005-11-24 Klintīs ieskautā sirds [ 2 ] 2005-11-23 Sērfotājiem no Latvijas Ēģiptē nepatīkams starpgadījums 2005-11-16 Gulbenieši Turcijā ļaujas ekstremālām izklaidēm 2005-11-10 Tas tik ir pārsteigums — Gvatemala! Minhenē ir ne tikai muzeji 2005-11-07 Latvijas neizmantotās iespējas tūristu pievilināšanā Grib kā spāņi dzīvot dzīvespriecīgi, nevis žēloties [ 1 ] 2005-11-03 Dienvidnieku mentalitāte Sofijā Ceļojums uz vispatiesāko Ķīnu 2005-10-31 Venēcija ir renesanses un mūsdienu mākslas meka [ 2 ] 2005-10-27 Melnkalne piedāvā alternatīvu Rivjērai Krima atdzimst tūristu domāsPārdod gaisu, ūdeni, sauli un dabu, bet ne komfortu.
Dažādi maldi Daudzi ļautiņi maldīgi domā, ka Krima atrodas Krievijas teritorijā, un interesējas tūrisma firmās, kā lai nokārto šīs valsts vīzu. Ukraina tik tiešām vispirms saistās ar galvaspilsētu Kijevu, un Krima šķiet kā atsevišķs veidojums. Turklāt ar to maldi nebeidzas, jo daudzi uzskata, ka par Krimas galvaspilsētu dēvējama Jalta. Patiesībā tas ir populārākais kūrorts, bet saulainās pussalas galvaspilsētas statuss tomēr pienākas Simferopolei. Uz Krimu cilvēki galvenokārt brauc atpūsties un reizē uzlabot veselību. Melnās jūras pludmales, lai arī pārsvarā oļiem klātas, tā vien aicina pagozēties, aizmirstot ikdienas kreņķus. Turklāt papildu 800 sanatorijām, kuras katra var uzņemt ap 800 cilvēku, Krimā iespējams aplūkot arī dažādas vēstures liecības. Šajā ziņā īpaši izceļas Eipatorija – krāšņā vietā izvietota pilsēta, kurā pirmās celtnes būvētas jau pirms 2500 gadiem! Mēdz teikt, ka paradīzes zemes virsū nav, taču ir paradīzes nostūrīši, un Krima noteikti ir viens no tādiem. Turklāt nokļūt tajā un arī dzīvot ir gana vienkārši un nav dārgi. Krimā strauji tiek atjaunotas (bet ne īpaši uzlabotas) daudzas atpūtas bāzes, viesnīcas, kempingi. Kā zināms, tur tikpat labi iespējams izīrēt arī istabas piekrastes mājās, papildus izbaudot ukraiņu viesmīlību, kas parasti izpaužas ar gardu mājas vīnu, vīnogām, persikiem, melonēm un arbūziem. Vairāki veidi Lai brauktu uz Ukrainu, Latvijas pilsoņiem vīza nav vajadzīga. Vismaz tā tas būs līdz 1. septembrim, tādēļ atpūtniekiem pēdējais laiks sarosīties ceļam. Zinātāji zina teikt, ka turp vislabāk doties maijā vai septembrī, kad kūrortā cenas krītas pat uz pusi, bet laika apstākļi ir ne mazāk jauki. Kā tad nokļūt padomju laiku kūrortparadīzē, un kurš ceļošanas veids ir visizdevīgākais? Izrādās, pirmā šajā sarakstā ir braukšana ar personīgo auto, jo degvielas cenas Baltkrievijā un arī Ukrainā ir krietni zemākas nekā pie mums. Otrajā vietā varētu ierindot braucienu ar Ecoline autobusu, kas uz Simferopoli un atpakaļ izmaksā 70 latu. Turklāt ceļā vienā virzienā jāpavada 34 stundas, kas ir krietni mazāk, ja salīdzina ar 46 stundas ilgo braucienu vilcienā. Pēdējais turp un atpakaļ izmaksā 110 latu un būs spēkā tikai līdz septembrim, kad Latvijas dzelzceļš pārtrauks šādus reisus līdz nākamajai sezonai. Visos minētajos gadījumos, protams, jākārto 19 latu vērtā Baltkrievijas tranzītvīza, taču šis nosacījums nav spēkā, izvēloties ceļojumu ar lidmašīnu. Pirmo sezonu ir čārterreiss uz Simferopoli no Viļņas, un Latvijas tūristi līdz lidmašīnai tiek nogādāti ar transfēra autobusu. Lidojums gan nav no lētajiem, ja izvēlaties ceļot individuāli, – neskaitot lidostas nodokli, biļete turp un atpakaļ maksā 160 latu. Taču, piesakoties nedēļu ilgai atpūtai grupā, kas Krimā tiek nogādāta ar šo pašu lidaparātu, kopējā cena ir no 200 latiem! Tajā iekļauta arī uzturēšanās atpūtas bāzē Jaltā, tādēļ piedāvājums ir vairāk nekā izdevīgs, turklāt ceļš līdz saulainajiem Ukrainas dienvidiem ilgst tikai stundu un 45 minūtes. Vēl individuāli iespējams lidot uz Simferopoli no Rīgas caur Maskavu vai Kijevu, taču šāds prieks turp un atpakaļ maksā 300 latu. Pārdod ūdeni un gaisu Nav jāuztraucas par to, ka Krima varētu būt kļuvusi par dārgu mūsdienu kūrortu, jo latviešu cilvēks tur finansiāli var justies pat krietni labāk nekā mājās. Tomēr Eiropas un Baltijas tūrisma firmas centušās iebilst, ka padomju laiku paradīzes piedāvātie tūrisma izcenojumi nav adekvāti piedāvātajam komfortam, uz ko saņemta ļoti pārliecinoša un izskaidrojoša atbilde – Krimu neinteresē Eiropas vai Baltijas tūristi, jo nekad neapsīks atpūtnieku pūļu ierašanās no visas plašās Krievijas... Krima pārdod savu gaisu, ūdeni, sauli un dabu, bet ne komfortu. Neraugoties uz šādu nostāju, pašiem krimiešiem par lielu pārsteigumu, pie viņiem ciemos ierodas arī aizvien vairāk tūristu gan no Vācijas, gan no citām Eiropas Savienības zemēm, Latviju ieskaitot. Interesanti, ka jaunā līmenī atdzimusi kādreiz tik populārā pionieru nometne Artekā. Tā guvusi milzu atsaucību, neraugoties uz vismaz 500 latu lielajiem izcenojumiem par viena bērna uzturēšanos nu jau vairs ne pionieru, bet vienkārši nometnē. Taču, ņemot vērā, ka jūsu atvase Artekā pavadīs 21 dienu, dodoties dažādās ekskursijās un 24 stundas diennaktī atrodoties diezgan stingrā uzraudzībā, kā arī iemācoties to pašu vajadzīgo krievu valodu, summa vairs nešķiet tik neprātīgi liela. Vareņiki desertā Vienkāršs ceļotājs labi var dzīvot Krimā desmit dienas, par pārtiku vai ekskursijām iztērējot nieka 30 latu. Viena ekskursija maksā apmēram piecus latus, bet redzēt Krimā ir ko. Kaut vai krāšņo un gaišo Livādijas pili Jaltā, Masandras vīnu rūpnīcu, Ņikitas botānisko dārzu, kurā labvēlīgā klimata dēļ aug visdažādākie augi no visas pasaules, Eipatorijā atrodamo un kalnos izvietoto Bahčisaraju, kurā, kā zināms, uzņemta krievu filma Jātnieks bez galvas, un, protams, Alubkā klints galā uzbūvēto Bezdelīgu ligzdu. Pēdējā gan vienkāršam tūristam tagad apskatāma tikai no ārpuses, jo iekšpusē izbūvēts moderns itāliešu restorāns... Krimā noteikti vērts nobaudīt īstu tatāru gaļas ēdienu, kas nedaudz līdzinās šašlikam, arī plovu, dažādas čačas jeb zupas, kas, kā likums, būs pieskaitāmas aso ēdienu klāstam. Tās gan drīzāk varēsiet baudīt, dodoties ekskursijā uz kalniem. 2005-07-01 NRA Romualds Šahs |
Sagatavot izdrukaiTravellatvia iesaka
| Īpašie piedāvājumi | Skatīt citus |
| Iesakam apmeklēt | Skatīt citus |
|
Dienas foto
|
|
; "Dienas foto")
| Ziņu izsūtīšana |
|
Copyright © 2001-2009 Travellatvia. All rights reserved.