Viesu māju bizness plaukst Attīstības virzienu diktē pieprasījums
Pēdējos gados viesu māju bizness Latvijā ir krietni uzplaucis, tomēr joprojām trūkst kvalitatīva piedāvājuma. Neatkarīgās aptaujātie viesu namu vadītāji atzina, ka šajā biznesā nepieciešama nepārtraukta attīstība, jo palielinās gan savstarpējās konkurences spiediens, gan klientu prasības.
Lauku tūrisma attīstība Latvijā ir saistīta ar lauku ekonomisko attīstību un pārstrukturizāciju: samazinās lauksaimniecība, pārstrāde, kas vēsturiski laukos bijusi nozīmīga. Cilvēki meklē citus iztikas avotus. "Tūrisma nozarē iesaistīti ne tikai viesu māju un citu naktsmītņu piedāvātāji, bet arī liels daudzums citu lauku uzņēmēju, kas veido lauku tūrisma vidi: amatnieki, mazie lauksaimnieki, dabas objektu un kultūrvēsturisko objektu īpašnieki un apsaimniekotāji," stāsta asociācijas Lauku ceļotājs prezidente Asnāte Ziemele un piebilst, ka tūrismam lauku attīstībā ir ļoti liela nozīme.
Kļūdas maksā dārgi
Asociācijas prezidente uzskata, ka Latvijā patlaban viesu māju noteikti nav par daudz, taču ir būtiski izvērtēt, kādas ir šīs viesu mājas, jo vēl aizvien trūkst kvalitatīva piedāvājuma. Pirms biznesa sākšanas jāveic nopietns tirgus situācijas novērtējums. "Kļūdas var maksāt ļoti dārgi, īpaši gadījumos, kad iesaistīti struktūrfondu līdzekļi un banku kredīti. Bieži vien uzņēmējs, nezinot gandrīz neko par tūrismu laukos, bez pieprasījuma izpētes uzceļ milzu celtni dziļi laukos, kur nav ne ceļu, ne sakaru. Viņam viss jāsāk no nulles. Tas prasa lielus līdzekļus un spēcīgu mārketingu. Ar to parasti uzņēmējs nav rēķinājies. Skatoties uzņēmēju biznesa plānus, arī noslogojums, ko viesu nams plāno, ir krietni pārspīlēts un nereāls Latvijai," teic A. Ziemele. Turklāt jāņem vērā, ka Latvijā aktīvā tūrisma sezona ir aptuveni divarpus mēnešu. Kad šis siltais laiks beidzas, par klientiem ļoti jācīnās. Salīdzinot ar Igauniju, kur viesu māju ir krietni vairāk, A. Ziemele secinājusi, ka patīkamāks ir Latvijas piedāvājums, jo tas balstās uz personīgāku attieksmi pret klientu. Igaunijā šis piedāvājums ir komerciālāks. Tomēr pozitīvais piemērs, ko latvieši varētu mācīties no igauņiem, ir viņu pakāpeniskā biznesa attīstība. Viņi sāk ar kaut ko ļoti mazu, iegūst klientūru, uzzina, ko klientūra prasa, un tikai tad tālāk attīsta piedāvājumu.
Aktuāla ceļu problēma
Z/s Laima un viesu nama Mežinieku mājas saimniece Mārīte Mežiniece stāsta, ka viņas ģimene ar viesu mājas biznesu nodarbojas jau ceturto gadu. Pirmā vasara bijis pārbaudes laiks, jo saimniekiem pašiem nav bijis pārliecības, vai šim biznesam ir nākotne. Pagājušajā gadā Mežinieku mājas apmeklēja aptuveni divi tūkstoši tūristu. M. Mežiniece prognozē, ka šogad skaitlis būs lielāks. Aptuveni 65% viesu ir ārzemnieki, pārējie – vietējie. Visi līdzekļi, ko saimnieki ar šo biznesu nopelna, tiek ieguldīti viesu nama attīstībā. Patlaban tiek paplašinātas telpas, lai varētu uzņemt vairāk viesu, Cirīšu ezera krastā tiek būvēta jauna viesu māja. To, kurā virzienā attīstīties, norāda pieprasījums. Pieprasītākā pašreiz ir dabas taka, kāzu un banketu rīkošana. Gultas vietas ir mazāk pieprasītas. "Iespējams, pie tā vainojami dabas apstākļi," spriež māju saimniece. "Savstarpējā konkurence Aglonas bazilikas apkārtnē ir milzīga. Uzskatu, ka tas ir ļoti labi, jo tādējādi tiek sakārtota arī lauku vide. Šobrīd konkurenti cits ar citu ļoti labi sadzīvo – pat sūta pie otra ciemiņus, ja ir pilnas istabiņas. Svarīgi, lai tūrists var salīdzināt, kā bija mūsu mājās un kā ir pie kaimiņa. Turklāt vislabākā, efektīvākā, ātrākā un lētākā reklāma ir no mutes mutē," stāsta māju saimniece. Viņa norāda, ka pati lielākā problēma, ar kuru saskaras lauku tūrisma mītņu īpašnieki, ir ceļu un ceļa zīmju problēma. "Pašiem uzņēmējiem ceļa zīmes likt neļauj, nopirkt valsts ceļa zīmi ir ļoti dārgi, it īpaši tiem, kas tikko sākuši biznesu. Turklāt tās nemaz neļauj visur uzstādīt, paiet ilgs laiks, kamēr tas tiek izdarīts," skaidro M. Mežiniece. "Otra problēma – Latvijas ceļi. Tie ir šausmīgi. Ārzemnieki to īpaši uzsver, un mums ir kauns, ka mēs neko nevaram mainīt, jo tas ir valdības līmeņa jautājums."
Vairāk aktīvās atpūtas
Viesu mājas Umuri saimniece Dina Kupča stāsta, ka viesu mājas bizness sākts jau 2000. gadā. Vislielākais viesu skaits – vidēji 500, un apgrozījums ir vasarā, kad viesu mājā tiek rīkoti dažādi pasākumi. Bieži tiek rīkotas kāzas, semināri, darbavietu pasākumi, svinētas dzimšanas dienas. Pārējos gadalaikos viesu skaits ir mazāks. Sākotnēji ieguldītie līdzekļi vēl joprojām nav atpelnīti. Tas, kas tiek nopelnīts, tiek lietots izdevumu segšanai, algām un mārketingam, kā arī ieguldīts attīstībā. Arī Ķeguma apkaimē viesu māju savstarpējā konkurence ir liela, īpaši gar Daugavas krastu. "Klientu prasības ir ļoti dažādas. Katrs meklē kaut ko citu. Cilvēkiem patīk šī vieta – blakus mežs un Daugava, nav daudz kaimiņu, sakopta vide," stāsta saimniece. Viņa atzīst, ka bieži jāpieļauj kompromisi, kad tiek runāts par cenām. Tā esot individuāla uzņēmuma priekšrocība – ja ir vēlme un nepieciešamība, var nākt pretim klientam. Nākotnē viesu nama saimnieki iecerējuši piedāvāt vairāk aktīvās atpūtas iespēju. Tiek būvēts sporta laukums. Iecerēts iztīrīt un labiekārtot mežu, kā arī uzbūvēt pirtiņu.
Viedoklis
Asnāte Ziemele, asociācijas Lauku ceļotājs prezidente:
Ir vairākas problēmas, ar kurām saskaras lauku tūrisms Latvijā. Pirmkārt, tā ir sezonalitāte. Šī problēma ir daļēji atrisināma vai vismaz mazināma pašu saimnieku spēkiem, risinājumu meklējot cenu politikā un mēģinot sezonu pagarināt. Otrkārt, asociācija sadarbībā ar Pārtikas un veterināro dienestu ir izstrādājusi labas prakses higiēnas noteikumus lauku tūrisma mītnēm. Tās ir vadlīnijas, kuras ievērojot viesu ēdināšanas process kļūs vienkāršāks. Treškārt, jābūt nodokļu diferenciācijai. Mēs esam runājuši ar Finanšu ministriju, ka nav viens un tas pats, vai saimniekam ir desmit vai divas istabas, vai viņš uzņem simts vai četrus viesus. Ne jau viesnīcas ar piecdesmit istabām veido lauku vidi. Latvijai svarīgas ir arī tās mazās lauku mājas, kurās saimnieko pensionāru pāris un cep viesiem no rīta pankūkas. Ir jāatvieglo lauku tūrisma uzņēmēju dzīve, nevis jāsarežģī, prasot par viņu dažkārt tikai simts latu ienākumiem mēnesī simts dažādu papīru. Tādējādi tiek veicināts melnais tirgus, kas jau tagad ārkārtīgi strauji attīstās. Drīz vien mēs varam nonākt situācijā, kad saimnieks izvēlēsies uzlikt koka plāksnīti ar norādi uz viesu māju, noņemt to, kad vairs nevajadzēs, un naudu saņemt rokā. Vai valsts šādā procesā ir ieinteresēta? Šobrīd lauku uzņēmējs daudzos gadījumos ir grūti nosaucams par uzņēmēju. Viņš eksistē un knapi atpelna sava uzņēmuma izdevumus. Ja mēs paskatāmies uz saimniecību ar piecām istabām, tā patiesībā ar lauku tūrismu uztur savu nekustamo īpašumu. Šim saimniekam labākajā gadījumā pāri paliek tik, cik pabarot savu ģimeni. Pārējie līdzekļi tiek ieguldīti īpašumā, teritorijas un apkārtnes sakopšanā. Tiek darīts daudz no tā, ko patiesībā vajadzētu darīt valstij un pašvaldībām. Lai Latvijā atrastu kādu vietu, ir jāapraksta tā – griezieties pie vecā līkā ozola pa kreisi, tur būs neliels grantēts ceļš, ļoti bedrains, bet jācer, ka līdz jūsu atbraukšanai to nogreiderēs. Ja ne, tad esiet gatavi braukt pa trepīti 30 kilometru. Kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā pat uz maziem celiņiem, visiem kultūras pieminekļiem un dabas objektiem ir norādes. Tā vien šķiet, ka visa Latvijas attīstība ir orientēta uz ļoti maksātspējīgiem cilvēkiem, kas brauc savā lepnajā automašīnā pa A1 vai A2 ceļu, un viņus nekas cits neinteresē.
2005-07-04 NRA Lelde Petrāne |
Travellatvia iesaka
|
|