 |
||||||||
| LVRUENDE |
|
|||||||
Uzzini vairāk ! Lasiet vēl 2006-08-15 Ceļojums pa Tunisiju - Āfrikas pērli [ 3 ] 2006-08-07 Ceļojums pa Tunisiju - Āfrikas pērli [ 2 ] 2006-08-03 Ceļojums - laiks, kas pieder vienīgi mums 2006-06-29 Ceļojums pa klasisko Ķīnu 2006-06-16 Tūrismā sāncenšu netrūkst 2006-06-14 Ceļojums pa klasisko Ķīnu 2006-06-07 Turciju iecienījuši ceļotāji no Alūksnes rajona [ 1 ] 2006-05-08 Lielais Meksikas ceļojums 2006-04-05 Malta - Vidusjūras pērle starp Eiropu un Āfriku [ 1 ] 2006-03-08 Apciemo mūžīgā pavasara salas 2006-03-02 Senā ķeltu zeme - Īrija [ 2 ] 2006-02-15 Šrilanka - mūžīgās vasaras valsts 2006-02-09 Vidzeme „Balttour 2006” izstādē startē ar visu laiku plašāko piedāvājumu 2006-02-02 Krētas sala - Eiropas civilizācijas šūpulis [ 1 ] 2006-01-19 Saldi mutēm, saldi ausīm 2006-01-17 Satiekas Kanādas krāšņajā rudenī [ 1 ] 2006-01-10 Jaunzēlandes un Austrālijas pārsteigumi [ 2 ] 2006-01-05 Ziemā — uz ziemeļiem, uz Oslo 2006-01-04 Jaunzēlandes un Austrālijas pārsteigumi 2005-12-30 Jaunzēlandes pārsteigumi 2005-12-29 Banka, Tualete, Aptieka un Skola Pilsētas olimpiskā renesanse 2005-12-22 7000 km pa tievāko un garāko zemi Divdesmit ideju Singapūrai Sanktpēterburgas dārgumi 2005-12-15 Aulēkšiem ne, vajag ar pietāti XXI gadsimtā modē ir on–line 2005-12-08 Marrākeša atver vārtus pasaulei 2005-12-01 Pekina ļaujas pārmaiņu vējiem [ 1 ] 2005-11-24 Klintīs ieskautā sirds [ 2 ] 2005-11-23 Sērfotājiem no Latvijas Ēģiptē nepatīkams starpgadījums 2005-11-16 Gulbenieši Turcijā ļaujas ekstremālām izklaidēm 2005-11-10 Tas tik ir pārsteigums — Gvatemala! Minhenē ir ne tikai muzeji 2005-11-07 Latvijas neizmantotās iespējas tūristu pievilināšanā Grib kā spāņi dzīvot dzīvespriecīgi, nevis žēloties [ 1 ] 2005-11-03 Dienvidnieku mentalitāte Sofijā Ceļojums uz vispatiesāko Ķīnu 2005-10-31 Venēcija ir renesanses un mūsdienu mākslas meka [ 2 ] 2005-10-27 Melnkalne piedāvā alternatīvu Rivjērai Disneju apbūrušās cakasBūvējot Noišvānšteinas pili, Bavārijas karalis Ludvigs II pierādīja, ka ir traks sapņotājs.
Idilliskā apkārtne Baltā pils tik ļoti līdzinās pasakās atainotajām, ka nemaz nebrīnos, kāpēc Volts Disnejs, zīmējot savas multfilmas, par paraugu ņēma šo XIX gadsimta Bavārijas karaļa Ludviga II teiksmaino celtni. Lai apskatītu pili, nākas doties augšup kalnā. To var darīt dažādi — sēžot zirgu pajūgā, braucot ar kalnu miniautobusu, vai, ja patīk iedvesmojoši izaicinājumi, kāpjot ar kājām. Ievēroju, ka pēdējo iespēju sevišķi iecienījuši pensionāri. Apgarotām un priecīgām sejām, mīlīgi rociņās sadevušies, vecākā gadagājuma cilvēki rāmi bauda veselīgās un sportiskās pastaigas priekus. Iespaidi, ko izraisa grandiozā pils ar tās apbrīnojami skaisto un harmonisko apkārtni, laikam nevienu neatstāj vienaldzīgu. Kalnu un ezeru vieta ir kā radīta, lai baudītu dabu un pārdomātu tās pilnību. Tā laikam būs domājis arī Ludviga II tēvs — Bavārijas kroņprincis Maksimiliāns —, liekot ierīkot dažādus skatu laukumiņus. Piemēram, reiz par godu savas dzīvesbiedres Marijas, kurai ļoti patika kāpt kalnos, dzimšanas dienai 1850.gadā viņš lika uzbūvēt dzelzs tiltu augstu pār kalnu aizu. Filigrānais tehniskās konstrukcijas meistardarbs — Marijas tilts — atrodas aptuveni 600 metru no ieejas pilī, un no tā var ļauties īpaši fascinējošiem skatiem uz grezno pili, mežainām Alpu nogāzēm un mutuļojošo upi lejā. Trakais sapņu karalis Ludvigs II, kuru dēvēja arī par trako un sapņu karali, ir neparasta un interesanta personība Bavārijas vēsturē. Kaut arī Ludvigs un viņa brālis Oto tika audzināti stingrā garā, uzsverot pienākuma apziņu, Ludvigu aizrāva ārišķības. Viņam patika pārģērbties, viņš priecājās par teātra spēli, mīlēja gleznas un labprāt citiem dāvāja dārgas mantas. Ludvigu saistīja grezna dzīve, ekstravagantas izdarības un neierobežota vara. To visu var redzēt arī ārkārtīgi greznajā Noišvānšteinas pilī, kuras celtniecības ideja radās pēc Riharda Vāgnera romantiskās operas Loengrīns, kuras pamatā ir kāda viduslaiku teiksma, noklausīšanās. Bavārijas karalis bija kaismīgs operas mīļotājs un lielos draugos ar komponistu Vāgneru, kuram kļuva par vienīgo mecenātu. Noišvānšteinu — Bavārijas "pasaku" — karalis būvēja aptuveni 30 gadu. Viņš realizēja savus sapni, tādējādi iztukšodams valsts kasi un gandrīz novedot Bavārijas karaļvalsti līdz bankrotam. Šī kaislība kļuva par iemeslu viņa bēdīgajam liktenim un mīklainajai nāvei. Taču vēl savas dzīves laikā viņam labpatika radīt par sevi mūžīgās mīklas mītu. "Mūžīga mīkla gribu es palikt sev un citiem," tā viņš reiz rakstīja savai audzinātājai. Karalis saprata, ka tieši mīklainība, noslēpumainība un neizprotamais fascinē cilvēkus visvairāk un visos laikos. Arī vēl tagad pils apmeklētāji aizturētu elpu un mirdzošām acīm kāri tver ikkatru gides vārdu par neparasto un biklo sapņotāju, kas bija visai nesabiedriska personība un pilsoņu karaļa pretstats. Ideālās pasaules lieciniece Pils nosaukums radās tikai pēc karaļa nāves. Pats Ludvigs II to bija iecerējis nosaukt par Neue Burg Hohenschwangau jeb Jauno Hohenšvāngavas pili, un tai noteikti vajadzēja pārspēt pili, kurā pagāja viņa bērnība. Tātad viduslaiku tēma Noišvānšteinā bija tikai ilūzija, jo zem senatnes izskata slēpās modernākās tehnikas un augstākais komforts. Pils telpas siltināja karstā gaisa centrālapkure. Tualetēm bija automātiskā skalošana. Ar elektrisko zvanu karalis sauca kalpotājus un adjutantus. Pils trešajā un ceturtajā stāvā bija pat telefona pieslēgumi. Tāpat īpašas pilī ir arī lielformāta loga rūtis, kas bija neparasta lieta vēl karaļa laikā. 1867.gadā Ludvigs II apmeklēja atjaunoto Vartburgu, kur viņu jo sevišķi sajūsmināja tā dēvētā leģendāro dziesmu karu vieta — dziedātāju zāle. Vartburga un tās zāle kļuva par jaunās pils nozīmīgāko autoritāti. Celtniecības darbi kalnā bija apjomīgi un grūti, tie prasīja daudz pūļu un laika. Tā kā karalis mīlēja dabu, strādniekiem, kas strādāja caurām dienām un naktīm, viņš deva tiešus norādījumus, lai pils celtniecības dēļ netiktu izpostīts nekas no apkārtnes skaistuma. Scenogrāfi, arhitekti, amatnieki un mākslinieki rūpējās par precīzu karaļa norīkojumu izpildi. Jaunās pils pamatakmens tika ielikts 1869.gada 5.septembrī, 1880.gadā notika pils spāru svētki, 1884.gadā varēja ievākties, taču karaļa nāves gadā (1886.g.) jaunā pils vēl nebija pilnībā pabeigta. Septiņas nedēļas pēc karaļa nāves Noišvānšteina tika atvērta publikai. Bavārijas karaļa pili, pār kuras slieksni nekad nevajadzēja spert kāju svešiem cilvēkiem, kopš Ludviga II nāves nu ir apmeklējuši vairāk nekā 50 miljoni interesentu. Katru gadu pasaku karaļa pili apmeklē 1,3 miljoni cilvēku. Vasarā caurmērā ik dienas caur telpām, kas bija domātas vienam vienīgam iedzīvotājam, staigā 6000 apmeklētāju. Un vēl joprojām pie vienas no visvairāk apmeklētākajām pilīm Eiropā, gaidot savu rindas kārtas numuru, mudž no cilvēkiem. Te čupojas jaunas ģimenes ar ratiņiem, koķetē omes un opīši, kā arī nepacietīgi drūzmējas daudzvalodīgo tūristu bari. Noišvānšteina ir Ludviga II pašīstenošanās mēģinājums, kurā apvienots vēsturiskais, poētiskais un ideālais skatījums uz pasauli. Pils ataino viņa ideālus un ilgas. Tā nebija karaļa reprezentācijas arēna, bet gan atkāpšanās vieta, kur aizbēgt, lai paslēptos savā sapņu un viduslaiku ilūziju pasaulē. Tās dēļ viņš arī labprātāk deva priekšroku nāvei, nevis atgriezās dzīves īstenībā. Tagad pils apmeklētājs var vien nojaust bēdīgi slavenā karaļa iedomu apvāršņus. Skati no daudzajiem pils logiem paveras kā ierāmētas dabas ainavas gleznas. Nav grūti iedomāties, ka Ludvigam II labpaticis bieži stāvēt pie loga un domās iegrimušam lūkoties tālumā. Šis elpu aizraujošais skats aplūkotājam ir apzināti inscenēts. To var manīt arī tagad, jo pie logiem nemitīgi stāv pa kādam romantikas cienītājam, kas arī grib kaut uz īsu brīdi iejusties karaļa ādā un ļauties mirkļa burvībai. Skats no augšas neapšaubāmi vedina uz nesteidzīgu apceri. Katra zāle ir saistīta ar kādu operas sižetu. Pils sienu gleznojumu tematiku veido stāsti par mīlestību, vainu, grēku un atpestīšanu. Telpas apdzīvo karaļi un bruņinieki, dzejnieki un mīlas pāri. Cits dekorāciju motīvs ir gulbis. Darināti no stikla, kristāla, bronzas un koka, gulbji kā pils īstenie īpašnieki ir pārņēmuši visas telpas. Gulbis bija Švāngavas grāfu ģerboņa simbols. Vienlaikus tas ir arī skaidrības simbols kristietībā, pēc kura tiecās karalis. Tagad pilī var apskatīt karaļa dzīvokli romāņu stilā, ēdamistabu, guļamistabu un mazo mājas kapelu gotikas stilā, kā arī milzīgo bizantisko troņzāli ar tonnu smago lustru. No romāņu grotas atdalās ziemas dārzs. Bet ceturtajā stāvā lielākā un nozīmīgākā pils telpa ir dziedātāju zāle. Pils apskates laiks ir ierobežots — 35 minūtes. To laikā pa vītņu kāpnēm augšup jāpieveic 165 pakāpieni, bet lejup 181. Ceļojums pa pili beidzas pagrabstāvā, kur ierīkota virtuve. Ar gudru ziņu iekārtots, ka, nākot laukā no pils, ir jāiet caur suvenīrveikaliņiem, kur, redzētā iedvesmoti, apmeklētāji arī labprāt paliek, nevarot izšķirties, kuru gulbi paņemt sev līdzi uz mājām. 2005-07-14 Diena Lana Koluškina |
Sagatavot izdrukaiTravellatvia iesaka
| Īpašie piedāvājumi | Skatīt citus |
| Iesakam apmeklēt | Skatīt citus |
|
Dienas foto
|
|
; "Dienas foto")
| Ziņu izsūtīšana |
|
Copyright © 2001-2009 Travellatvia. All rights reserved.