 |
||||||||
| LVRUENDE |
|
|||||||
Uzzini vairāk ! Lasiet vēl 2006-08-15 Ceļojums pa Tunisiju - Āfrikas pērli [ 3 ] 2006-08-07 Ceļojums pa Tunisiju - Āfrikas pērli [ 2 ] 2006-08-03 Ceļojums - laiks, kas pieder vienīgi mums 2006-06-29 Ceļojums pa klasisko Ķīnu 2006-06-16 Tūrismā sāncenšu netrūkst 2006-06-14 Ceļojums pa klasisko Ķīnu 2006-06-07 Turciju iecienījuši ceļotāji no Alūksnes rajona [ 1 ] 2006-05-08 Lielais Meksikas ceļojums 2006-04-05 Malta - Vidusjūras pērle starp Eiropu un Āfriku [ 1 ] 2006-03-08 Apciemo mūžīgā pavasara salas 2006-03-02 Senā ķeltu zeme - Īrija [ 2 ] 2006-02-15 Šrilanka - mūžīgās vasaras valsts 2006-02-09 Vidzeme „Balttour 2006” izstādē startē ar visu laiku plašāko piedāvājumu 2006-02-02 Krētas sala - Eiropas civilizācijas šūpulis [ 1 ] 2006-01-19 Saldi mutēm, saldi ausīm 2006-01-17 Satiekas Kanādas krāšņajā rudenī [ 1 ] 2006-01-10 Jaunzēlandes un Austrālijas pārsteigumi [ 2 ] 2006-01-05 Ziemā — uz ziemeļiem, uz Oslo 2006-01-04 Jaunzēlandes un Austrālijas pārsteigumi 2005-12-30 Jaunzēlandes pārsteigumi 2005-12-29 Banka, Tualete, Aptieka un Skola Pilsētas olimpiskā renesanse 2005-12-22 7000 km pa tievāko un garāko zemi Divdesmit ideju Singapūrai Sanktpēterburgas dārgumi 2005-12-15 Aulēkšiem ne, vajag ar pietāti XXI gadsimtā modē ir on–line 2005-12-08 Marrākeša atver vārtus pasaulei 2005-12-01 Pekina ļaujas pārmaiņu vējiem [ 1 ] 2005-11-24 Klintīs ieskautā sirds [ 2 ] 2005-11-23 Sērfotājiem no Latvijas Ēģiptē nepatīkams starpgadījums 2005-11-16 Gulbenieši Turcijā ļaujas ekstremālām izklaidēm 2005-11-10 Tas tik ir pārsteigums — Gvatemala! Minhenē ir ne tikai muzeji 2005-11-07 Latvijas neizmantotās iespējas tūristu pievilināšanā Grib kā spāņi dzīvot dzīvespriecīgi, nevis žēloties [ 1 ] 2005-11-03 Dienvidnieku mentalitāte Sofijā Ceļojums uz vispatiesāko Ķīnu 2005-10-31 Venēcija ir renesanses un mūsdienu mākslas meka [ 2 ] 2005-10-27 Melnkalne piedāvā alternatīvu Rivjērai Kad «krātiņos» jāpaliek cilvēkiemTelavivas Safari var iepazīt dzīvniekus savvaļā un Izraēlu no "netūrisma" puses.
"Par valsts briedumu liecina tas, kā tā izturas pret vājākajiem — invalīdiem, dzīvniekiem, bērniem," ar nepārprotamu patriotismu paziņo gide, kura pati repatriējusies uz Izraēlu no Sanktpēterburgas astoņdesmito gadu vidū. Tiesa, ar tādu pašu patriotismu viņa stāstīs par Izraēlas zinātnieku īpaši radīto govju šķirni, kura spēj saražot 30—50 litrus piena dienā, ziedojot šim sasniegumam ragus (tie pārvērtušies par trausliem un lūstošiem veidojumiem), un spēju staigāt (novārdzinātā kaulu sistēma liedz tai veikt lielākus attālumus). Tehnoloģiju "uzlabotā" govs visu dienu pavada stāvot, ēdot un dzerot ūdeni, līdz zem ādas ievadītais mikroprocesors tai dod signālu doties nomazgāt tesmeni un pievienoties slaukšanas iekārtai. Lai gan Izraēlā ir piena pārprodukcija un to nav iespējams eksportēt ģeopolitiskās situācijas dēļ, šīs "piena mašīnas" joprojām tiek kultivētas. Parastā Izraēla Droši vien zvērudārzs nebūs galvenais apmeklējuma objekts, ierodoties Izraēlā, kur tradicionāli tūristus vadā pa Bībeles sižetu takām vai ļauj "iegulties" Nāves jūras sāļsāļajā ūdenī. Tomēr Safari varētu šķist pievilcīgs tiem, kurus interesē, kā blakus sakrālajām, vēsturiskajām un citādi unikālajām kultūras, reliģijas, dabas un mākslas vērtībām dzīvo Izraēlas iedzīvotāji. Tā kā ir brīvdiena (Izraēlā tādu ir daudz, jo katrus svētkus pavada ne vien pus darba diena pirms svētkiem, brīva diena svētkos, kurai klāt pieplusota vēl viena diena, lai ļaudis, kas devušies svinēt uz Jeruzālemi, varētu atgriezties mājās un sagatavoties darbam), apmeklētāju ir daudz. Te ir arābu ģimenes, kuras gan apskatei izvēlas to parka daļu, kurā dzīvnieki tradicionāli dzīvo voljēros un kuru apskatei spēkrats nav nepieciešams. Sievietes katrā ziņā ir vai nu grūtnieces, vai ar zīdaini uz rokām, turklāt apkārt rosās bērnu bariņš. Laiku pa laikam kāda pienāk klāt un ivritā ko piedāvā. "Viņi pat tualetē mēģinās ko pārdot," nošņāc mūsu gide, pat nepapūloties tulkot, kas tiek piedāvāts un par kādu cenu. "Vai viņi slikti dzīvo?" retoriski vaicā mūsu pavadone, it kā netieši atgādinot, ka ieejas biļetes cena — 25 dolāri — dažam labam no mūsu grupas — lielākoties tūristiem no bijušajām Padomju Savienības valstīm — šķita ne visai pievilcīga. Te var redzēt arī tipiskas ebreju ģimenes — bērni trīs un vairāk, tās lielākoties pārvietojas mašīnā ar stāžu ap desmit gadiem (Izraēla ir slavena ar 100% ievedmuitu automobiļiem, kas liedz regulāri iegādāties jaunu spēkratu), emocionāli un diezgan skaļi komunicē savā starpā, turklāt visdažādākajās valodās — gan krievu, gan angļu, gan vācu, gan ivritā. "It kā esam viena tauta, bet tomēr tik dažādi," neslēpj gide, atzīstot, ka no dažādām valstīm repatriējušies ebreji reizēm pat nevar sazināties savā starpā valodas barjeras dēļ. Paglaudīt lauvu Lai gan vērot ļaudis zoodārzā ir interesanti, ne mazāk saistoši ir Safari galvenie varoņi — dzīvnieki. Lielā apmeklētāju skaita dēļ mums priekšā veidojas auto sastrēgums pie neliela dīķa, ap kuru dīki staigā dažādi putni — sākot no parastām pīlēm un zosīm līdz eksotiskiem krāšņiem putniem. Uzraksti ir tikai ivritā un arābu valodā — abās Izraēlas valsts valodās —, tādēļ dažas putnu sugas paliek neatpazītas. Safari iemītnieki uzvedas tā, it kā būtu īpaši apmācīti skatītāju iepriecināšanai. Kāds ceļa malā nostājies strauss nepalaiž garām nevienu mašīnu, ar knābi nepieklauvējis priekšējam vējstiklam. Vēlākās sarunās atklājas, ka līdzīgi strauss rīkojies arī pirms gada un diviem, kad vietējie iedzīvotāji atceras veduši savus bērnus uz zvērudārzu. "Vai lauvas arī kāpa uz mašīnas?" vakarā mums taujās mājāspalicēji, mēģinot atsaukt atmiņā spilgtākos mirkļus no sava pēdējā Safari apmeklējuma. Kāds aicinās apskatīt savu spēkratu, uz kura priekšējā kapota vēl palikuši lauvas nagu skrāpējumi. Kāds atcerēsies, ka tieši pēc Safari apmeklējuma izlēmis iegādāties auto ar automātiski atveramiem logiem, jo bērni jau mēģinājuši vērt vaļā logus, lai paglaudītu klāt pienākušos lielos kaķus. Mums nepaveicas — karstās dienas pašā viducī lauvas izgūlušās ēnā olīvkoku birzītē, kurai tuvāk piebraukt dežurējošais apsargs neļauj. Lai gan dzīvnieki pie automašīnām tā pieraduši, ka šķiet tās pavisam nepamanām, tomēr zoodārza darbinieki ne mirkli nezaudē modrību. Lauvām atvēlēta diezgan prāva teritorija, bet no nokļūšanas ārpasaulē tās sargā divi nopietni žogi un īpaša vārtu sistēma. Par mēģinājumu pievērst lielo kaķu uzmanību ar signalizēšanu sargs mūs nekavējoties izraida no īpašās lauvu teritorijas. Kazu un govju Izraēlas zvēru dārzā nav — kazas lielā skaitā apskatāmas kā beduīnu ciematos klinšainā tuksneša šoseju malās, tā arī auglīgajās Izraēlas pļavās, govis redzamas ganāmies ebreju kibucos — kolhoziem līdzīgos saimnieciskos veidojumos, no kuriem dažos valda īsts komunisms — katrs strādā cik jaudas, bet nepieciešamo var iegūt kibuca "kopgaldā". "Brauciet pie mums ciemos, brauciet pie mums uz palikšanu. Neviens bez jumta un nepaēdis nav palicis," neiztrūkstoši skan katras Ebreju biedrības Sohnuta organizētās ekskursijas beigu frāze. Kā apliecinot šo frāzi, tiekam pievesti pie ziloņu teritorijas — tur desmit lieli savas sugas pārstāvji un mazi zilonēni draudzīgi veras apmeklētājos. Telavivas zoodārzā ziloņi atzinuši dzīves apstākļus par gana komfortabliem, labprāt radot pēcnācējus un ar tiem apgādājot vai visus pasaules zooparkus. 2005-07-14 Diena Kristīne Jančevska |
Sagatavot izdrukaiTravellatvia iesaka
| Īpašie piedāvājumi | Skatīt citus |
| Iesakam apmeklēt | Skatīt citus |
|
Dienas foto
|
|
; "Dienas foto")
| Ziņu izsūtīšana |
|
Copyright © 2001-2009 Travellatvia. All rights reserved.