 |
||||||||
| LVRUENDE |
|
|||||||
Uzzini vairāk ! Lasiet vēl 2006-08-15 Ceļojums pa Tunisiju - Āfrikas pērli [ 3 ] 2006-08-07 Ceļojums pa Tunisiju - Āfrikas pērli [ 2 ] 2006-08-03 Ceļojums - laiks, kas pieder vienīgi mums 2006-06-29 Ceļojums pa klasisko Ķīnu 2006-06-16 Tūrismā sāncenšu netrūkst 2006-06-14 Ceļojums pa klasisko Ķīnu 2006-06-07 Turciju iecienījuši ceļotāji no Alūksnes rajona [ 1 ] 2006-05-08 Lielais Meksikas ceļojums 2006-04-05 Malta - Vidusjūras pērle starp Eiropu un Āfriku [ 1 ] 2006-03-08 Apciemo mūžīgā pavasara salas 2006-03-02 Senā ķeltu zeme - Īrija [ 2 ] 2006-02-15 Šrilanka - mūžīgās vasaras valsts 2006-02-09 Vidzeme „Balttour 2006” izstādē startē ar visu laiku plašāko piedāvājumu 2006-02-02 Krētas sala - Eiropas civilizācijas šūpulis [ 1 ] 2006-01-19 Saldi mutēm, saldi ausīm 2006-01-17 Satiekas Kanādas krāšņajā rudenī [ 1 ] 2006-01-10 Jaunzēlandes un Austrālijas pārsteigumi [ 2 ] 2006-01-05 Ziemā — uz ziemeļiem, uz Oslo 2006-01-04 Jaunzēlandes un Austrālijas pārsteigumi 2005-12-30 Jaunzēlandes pārsteigumi 2005-12-29 Banka, Tualete, Aptieka un Skola Pilsētas olimpiskā renesanse 2005-12-22 7000 km pa tievāko un garāko zemi Divdesmit ideju Singapūrai Sanktpēterburgas dārgumi 2005-12-15 Aulēkšiem ne, vajag ar pietāti XXI gadsimtā modē ir on–line 2005-12-08 Marrākeša atver vārtus pasaulei 2005-12-01 Pekina ļaujas pārmaiņu vējiem [ 1 ] 2005-11-24 Klintīs ieskautā sirds [ 2 ] 2005-11-23 Sērfotājiem no Latvijas Ēģiptē nepatīkams starpgadījums 2005-11-16 Gulbenieši Turcijā ļaujas ekstremālām izklaidēm 2005-11-10 Tas tik ir pārsteigums — Gvatemala! Minhenē ir ne tikai muzeji 2005-11-07 Latvijas neizmantotās iespējas tūristu pievilināšanā Grib kā spāņi dzīvot dzīvespriecīgi, nevis žēloties [ 1 ] 2005-11-03 Dienvidnieku mentalitāte Sofijā Ceļojums uz vispatiesāko Ķīnu 2005-10-31 Venēcija ir renesanses un mūsdienu mākslas meka [ 2 ] 2005-10-27 Melnkalne piedāvā alternatīvu Rivjērai Gūst pieredzi un pozitīvas emocijas no poļu draugiemStradu pagasta pašvaldībai ir izveidojusies jauka draudzība ar Polijas Kenčinas apgabala Gminas pašvaldību.
Stradu pamatskolas direktore Sanita Lazdiņa stāsta, ka visgrūtāk bija izvēlēties bērnus, kas dosies uz Poliju. “Kā galveno kritēriju nolēmām izmantot skolēnu sekmes. Uz Kenčinu devās desmit bērni no 2. līdz 7.klasei ar labākajām sekmēm no katras skolas. Ar viņiem braucām arī četras skolotājas - es, Ilze Neiberga, Astrīda Vagule un Maruta Blumberga,” stāsta S.Lazdiņa. 26.jūnija vakarā bērni kopā ar skolotājiem devās ceļā. 27.jūnija rītā Kenčinā ceļotājus sagaidīja pilsētas mērs un veda viņus uz apmešanās vietu - Vilkovas skolu. Skola bija ļoti skaista un jauna, tā būvēta tikai pirms astoņiem gadiem. Mūsu skolēnus pārsteidza lielā un plašā sporta zāle. Viesus sagaidīja skolas direktors, iepazīstoties viņš izstāstīja, ka tā ir sešgadīgā skola, celta 600 bērniem, bet arī tur ir vērojama tā pati problēma, kas pie mums - dzimstības samazināšanās, tādēļ šobrīd skolā mācās tikai 100 bērni. “Pārsteigums mums bija valoda. Mēs bijām gatavi runāt gan angļu, gan krievu, gan vācu valodā, bet izrādās Polijā krievu valodu lieto diezgan maz. Mazākie bērni pārsvarā sazinājās angliski, bet lielākie bērni un mēs - pieaugušie - kā kopīgo atradām krievu valodu,” stāsta Stradu pamatskolas direktore. Solis pretī kopīgai sadarbībai Kāda atšķirība ir starp Latvijas un Polijas nometnēm? Latvijā nometnes vairāk orientētas uz darbošanos, bet Polijā nometnēs svarīgākā ir atpūta. Poļu draugi mūsu skolēnus vēlējās iepazīstināt ar dažādām interesantām apskates vietām. “Viņi bija plānojuši, lai mēs vairāk redzētu un iepazītu Poliju, tā bija arī sava veida tā apgabala prezentācija. Šķiet, ka poļiem nav tādas pieredzes nometņu organizēšanā, kāda ir Latvijā. Katru dienu viņi bija satraukti, vai mēs jūtamies labi. Polijā bijām ļoti gaidīti. Ceram, ka šis ir pirmais solis pretī kopīgai sadarbībai ne tikai neklātienē, bet arī klātienē. Ja nākamgad pagasts spēs atrast līdzekļus, lai uzņemtu Polijas bērnus pie mums, būs krietni jānopūlas. Mums visas dienas bija piesātinātas. Katru dienu apskatījām kaut ko citu. Brīvajā laikā varējām darboties sporta bāzē, kas bija nodota mūsu rīcībā. Bērni paši varēja izvēlēties sporta nodarbības, viņi varēja spēlēt futbolu, volejbolu, tautas bumbu, tenisu. Nometnē darbojās arī 16 Vilkovas sākumskolas bērni, nāca arī vietējie bērni. Pie draudzības ugunskura mēģinājām dziedāt dziesmas savā valodā un parādīt atšķirību starp mūsu liriskajām un viņu temperamentīgajām dziesmām,” stāsta Stāķu pamatskolas skolotāja Maruta. Polijā Stāķu un Stradu pamatskolas bērni viesojās laikā, kad Kenčinas pilsētai bija svētki. “Katra jūnija pēdējā piektdienā viņiem ir svētki, mums bija tas gods pabūt festivālā, redzēt viņu bērnu uzstāšanos,” stāsta S.Lazdiņa. Ticība poļiem nav izrādīšanās Stāķu un Stradu pamatskolas skolēni un skolotāji Polijā apmeklēja vairākas baznīcas. 80 procenti Polijas iedzīvotāju ir katoļticīgie, bet pavisam šajā valstī ir 11 ticības. “Mēs bijām neaizmirstamā ērģeļu koncertā Lipkas svētajā baznīcā. Koncerta kulminācijā uz ērģelēm griezās eņģelīši, skanēja zvani, taures. Tas saviļņoja ikvienu,” ir pārliecināta S.Lazdiņa. “Arī pati baznīca bija grezna. Jāpiebilst, ka poļi ir ļoti ticīgi. Kenčinā katru dienu notiek katoļu dievkalpojums, ikdienā cilvēku ir maz, bet brīvdienās uz dievkalpojumu nāk daudz vairāk ticīgo. Arī Vilkovas sākumskolā bērniem ir reliģijas stundas, kuras vada vietējais mācītājs. Mācītājs bija ļoti labs orators, kurš māk pārliecināt ar savu balsi un stāju,” stāsta M.Nlumberga. Mūsu bērni un skolotāji saprata, ka ticība poļiem nav izrādīšanās, bet gan nopietna lieta, kas ieaudzināta kopš bērnības. “Arī mūsu bērni atcerējās, kādai konfesijai viņi pieder. Bērni zināja, kā uzvesties baznīcā, zināja, kas attiecīgajā mirklī jādara - tas mani kā skolotāju nedaudz pārsteidza, jo mums skolā nav reliģijas mācības. Droši vien daļa bērnu uz baznīcu dodas kopā ar vecākiem,” spriež M.Blumberga. Notikumus pieraksta dienasgrāmatā Stradu pagasta bērniem ļoti patika viesoties zīmuļu, kas ir Polijas simbols, ražotnē. Katram bērnam tagad mājās ir lielais zīmulis ar iegrebtu Vilkovas skolas vārdu par piemiņu no šī brauciena. “Jautri laiku pavadījām indiāņu nometnēs - tipos. Tur iepazināmies ar indiāņu dzīvesveidu un vēsturi. Bērniem bija iespēja iemācīties arī četras dažādas indiāņu rotaļas, kuras viņi pēc tam aizrautīgi spēlēja. Turpat līdzās varējām dzīvē aplūkot sumbrus. Notikumu bija tik daudz, ka visu grūti atcerēties, tādēļ mēs rakstījām dienasgrāmatu. Mēs visi atbraucām bagāti ar informāciju un pozitīvi uzlādēti. Tagad par Poliju varam pastāstīt arī citiem. Tomēr visvairāk no šī brauciena mums atmiņā paliks sirsnīgie un mīļie cilvēki,” saka S.Lazdiņa. Šobrīd mēs sakām lielu paldies abām pašvaldībām - gan mūsu pagasta priekšsēdētājai Annai Vīgantei, kura bija galvenais iniciators organizēt šo nometni, gan arī Kenčinas mēram, protams, arī tiem cilvēkiem, kas ikdienā bija kopā ar mums,” saka M.Blumberga. “Tagad esam satraukušies, vai mēs spēsim tik labi viņus nākamgad uzņemt, bet aprunājoties nospriedām, ka mēs viņiem varētu sniegt priekšstatu par mūsu nometnēm - ka mums tās vairāk ir orientētas uz darbošanos,” saka Stradu pamatskolas direktore. Skolotājas vēlēja, lai šāda sadarbība turpinātos, lai katras mūsu rajona skolas bērnam rastos iespēja paviesoties pie draugiem ārzemēs, redzēt, kā citur dzīvo cilvēki un mācīties nenoniecināt Latviju. Par braucienu uz Poliju: Matīss Obrumāns no Stāķu pamatskolas: - Man patika apskatīt Hitlera mītni, ciemoties pie indiāņiem un skatīties cirka mākslinieku uzstāšanos. Baiba Šķirpāne no Stāķu pamatskolas: - Polijā man visvairāk patika akvaparkā, arī cirkā, kur varēja vērot gan dažādu dzīvnieku, gan arī cirka mākslinieku no dažādām valstīm uzstāšanos. Polijā ieguvu draugus, sirsnīgi sadraudzējos ar poļu meitenīti Agnešku. Andželika Orlova no Stradu pamatskolas: - Man patika akvaparks un cirks, jo gan vienā, gan otrā vietā biju pirmo reizi. Patika aplūkot Hitlera mītnes. Polijā ieguvu arī jaunu iesauku - Natra, ko man deva Vilkovas skolas direktors. Viņš man jautāja, kā latviešu valodā ir nātre. Vēlāk, pieskaroties man, viņš teica - natra, tā es arī ieguvu jauno iesauku. Polijā ieguvu daudz jaunu draugu. Jānis Pošeiko no Stradu pamatskolas: - Kad mēs bijām Polijā, bija karsts laiks, tādēļ man patika peldēties akvaparkā. Interesanti bija dažādu mākslinieku un dzīvnieku uznācieni cirkā. Vakarā man patika spēlēt tenisu kopā ar poļu bērniem. Deivids Kokorevičs no Stāķu pamatskolas: - Man vislabāk patika cirks un akvaparks, kur varēja labi izpriecāties. Vakaros mēs spēlējām futbolu vai tenisu. Ar draugiem runājos krievu valodā. 2005-07-19 Dzirkstele Evita Brokāne |
Sagatavot izdrukaiTravellatvia iesaka
| Īpašie piedāvājumi | Skatīt citus |
| Iesakam apmeklēt | Skatīt citus |
|
Dienas foto
|
|
; "Dienas foto")
| Ziņu izsūtīšana |
|
Copyright © 2001-2009 Travellatvia. All rights reserved.