 |
||||||||
| LVRUENDE |
|
|||||||
Uzzini vairāk ! Lasiet vēl 2006-08-15 Ceļojums pa Tunisiju - Āfrikas pērli [ 3 ] 2006-08-07 Ceļojums pa Tunisiju - Āfrikas pērli [ 2 ] 2006-08-03 Ceļojums - laiks, kas pieder vienīgi mums 2006-06-29 Ceļojums pa klasisko Ķīnu 2006-06-16 Tūrismā sāncenšu netrūkst 2006-06-14 Ceļojums pa klasisko Ķīnu 2006-06-07 Turciju iecienījuši ceļotāji no Alūksnes rajona [ 1 ] 2006-05-08 Lielais Meksikas ceļojums 2006-04-05 Malta - Vidusjūras pērle starp Eiropu un Āfriku [ 1 ] 2006-03-08 Apciemo mūžīgā pavasara salas 2006-03-02 Senā ķeltu zeme - Īrija [ 2 ] 2006-02-15 Šrilanka - mūžīgās vasaras valsts 2006-02-09 Vidzeme „Balttour 2006” izstādē startē ar visu laiku plašāko piedāvājumu 2006-02-02 Krētas sala - Eiropas civilizācijas šūpulis [ 1 ] 2006-01-19 Saldi mutēm, saldi ausīm 2006-01-17 Satiekas Kanādas krāšņajā rudenī [ 1 ] 2006-01-10 Jaunzēlandes un Austrālijas pārsteigumi [ 2 ] 2006-01-05 Ziemā — uz ziemeļiem, uz Oslo 2006-01-04 Jaunzēlandes un Austrālijas pārsteigumi 2005-12-30 Jaunzēlandes pārsteigumi 2005-12-29 Banka, Tualete, Aptieka un Skola Pilsētas olimpiskā renesanse 2005-12-22 7000 km pa tievāko un garāko zemi Divdesmit ideju Singapūrai Sanktpēterburgas dārgumi 2005-12-15 Aulēkšiem ne, vajag ar pietāti XXI gadsimtā modē ir on–line 2005-12-08 Marrākeša atver vārtus pasaulei 2005-12-01 Pekina ļaujas pārmaiņu vējiem [ 1 ] 2005-11-24 Klintīs ieskautā sirds [ 2 ] 2005-11-23 Sērfotājiem no Latvijas Ēģiptē nepatīkams starpgadījums 2005-11-16 Gulbenieši Turcijā ļaujas ekstremālām izklaidēm 2005-11-10 Tas tik ir pārsteigums — Gvatemala! Minhenē ir ne tikai muzeji 2005-11-07 Latvijas neizmantotās iespējas tūristu pievilināšanā Grib kā spāņi dzīvot dzīvespriecīgi, nevis žēloties [ 1 ] 2005-11-03 Dienvidnieku mentalitāte Sofijā Ceļojums uz vispatiesāko Ķīnu 2005-10-31 Venēcija ir renesanses un mūsdienu mākslas meka [ 2 ] 2005-10-27 Melnkalne piedāvā alternatīvu Rivjērai Pagrabs ar dzirkstošu smaržuRomantiska diena, testējot un iepērkot šampanieti tā dzimtenē — Šampaņas provincē Francijā.
Zem zvaigznēm Nokļuvuši vienā no tiem, sajūsmināmies par pilnmēnesi, bezgalīgajiem vīnogulāju laukiem, pūces balsi, laternu apņemto Reimsu, kas vīd kalna piekājē, un rozēm, kuras tumsā nodod to smarža. Nolemjam, ka šī ir īstā vieta, kur pavadīt nakti. Pirms tam gan puiši iešot pārbaudīt, kas slēpjas koku pudurī pašā kalna galā. Izrādās, ka baltais ēkas siluets nav vis sena privātmāja, bet kapliča ar viduslaiku kapiem. Sākumā visi varonīgi apgalvo, ka tas nekādi neietekmēs nakts miegu, taču pēc brīža atskan minējumi, kādi tolaik bija biežākie nāves iemesli. Secinām, ka tikai tie baisākie. Viss. Mēs, meitenes, ielienam busiņā un nekāpjam vairs ārā. Pat reibinošā rožu smarža un romantisko filmu noskaņa, kas šeit valda, mūs nepiespiedīs pavadīt nakti blakus kapiem, kuru iemītnieku nāves iemesli vēl nupat tika apspriesti. Dodamies tālāk un vairs nelūkojam pēc augstākajiem punktiem, jo zinām, ko tie slēpj. Spoku stāstu šim vakaram ir gana, tāpēc iebraucam kādā mazā celiņā, kas atdala pirmo vīnogulāju terasi no pārējām. Atrodam līdzenu zāles pleķīti, izritinām guļammaisus un pirmo reizi divu nedēļu ceļojuma laikā pirms aizmigšanas nerunājam. Zvaigžņotās debesis un sienāžu sisināšana palīdz iemigt. No rīta tie, kuri rītausmā atvēruši acis, sajūsmināti stāsta par redzēto saullēktu, bet man pietiek ar magonēm, kas zied visapkārt guļammaisam. Pilnīgai labsajūtai vēl derētu vēss šampanietis. Sajust medu Jau naktī guvām apstiprinājumu tam, ka šampanieša rūpnīcas, tāpat kā vīnogulāji, šajā Francijas provincē nav saskaitāmas, tāpēc šampanieša meklējumos droši dodamies uz tuvējo ciemu. Apzināti izvairāmies no milzīgās un pasaulslavenās šampanieša ražotnes Moe..t&Chandon vīna pagrabiem un apstājamies pie kādas senlaicīgas ēkas, kuras krīta balto sētu rotā padzisis vārds Champagne. Pirms tam Parīzē pavadītā nedēļa nogurdinājusi ne pa jokam, tāpēc tālākos šampanieša meklējumos no mūsu piecnieka dodas tikai trīs. Pirms tam vēl nodomāju, ka šampanieti vienmēr esmu saistījusi ar īpašiem notikumiem, kuriem piestāv skaistas frizūras un tērpi, bet te nu es stāvu pie aristokrātiskākā dzēriena ražotnes greznajām koka durvīm nobružātās sandalēs, ceļā saņurcītā kleitiņā un izspūrušiem matiem. Tomēr atliek vien ieraudzīt vīrieti, kurš atver mums durvis, lai to visu aizmirstu. Izdzirdēdams mūsu vēlmi, viņš elegantā nosvērtībā aicina nākt iekšā un ieved patīkami vēsā verandā, no kuras paveras skats uz vīnogulājiem. Jau kuro reizi nekautrējamies no banalitātēm un viens otram pačukstam — "kā filmā". Kad esam iegrimuši gaišos ādas dīvānos, šampanieša rūpnīciņas īpašnieks Alēns Beržo, kurš ir tērpies gaišzilā kreklā, melnās uzvalka biksēs un tikai matu sirmums liecina par pusmūžu, atnes šampanieti un glāzes. Viņš ielej to mūsu drauga glāzē un lūdz noteikt, vai dzēriens ir gana labs, lai arī mēs ar draudzeni to nobaudītu. Kad viņš saņem apstiprinošu atbildi, glāzes tiek piepildītas ar salmu toņa dzērienu, kas pēc glāžu saskandināšanas tīkami veldzē karstajā pusdienlaikā, kad gaisa temperatūra pārsniedz 35 grādus pēc Celsija. Alēns atklāj, ka ļoti labprāt mums parādītu, kā pareizi jābauda šampanietis. Vispirms viņš šausmās ieplēš acis, kad ierauga, ka mēs, lai sajustu dzēriena smaržu, ar latviešiem raksturīgo pamatīgumu švunkājam to šurpu turpu pa glāzi. Viņš pamāca: lai sajustu smaržu, glāze rokā jāšūpo ar vieglām apļveida kustībām. Pēc tam viņš liek minēt, kādas garšas slēpjas glāzē. Kad sakām, ka jūtam svaigumu, Alēns piekrītoši māj ar galvu un izstāsta, ka pirmā šampanieša glāze parasti atsvaidzina un garšo pēc augļiem, bet otrā glāze šķiet nobriedušāka un tajā jau var sajust medu — gan smaržā, gan garšā. Jautājam, ko var sajust pie trešās šampanieša glāzes. Viņš smej un saka: "Tad redzēsiet". Ir skaidrs, ka, tukšojot trešo glāzi, vairs negribas domāt ne par garšu, ne smaržu, jo jau pēc pirmajiem malkiem aizveru acis un vienkārši baudu mirkli. Vīna pagrabos Kad esam atveldzējušies, Alēns piedāvā mūs izvadāt pa rūpnīcu un atklāj, ka tomēr neesam izvairījušies no monopolista Moe..t&Chandon, jo arī šo rūpnīciņu, kā vairums Šampaņas mazo šampanieša darītavu, pirms sešiem mēnešiem milzīgais koncerns nopircis. Izrādās — nupat esam nobaudījuši vienas no pēdējām pudelēm, kuras vēl rotā Alain Bergeot vārds. Šampanietis un smeldzīgs stāsts par ģimenes uzņēmuma bojāeju — mēs kārtējo reizi esam apburti. Ieejot rūpnīcas ēkā, noreibstam vēl vairāk, jo visapkārt smaržo pēc šampanieša. Izrādās, ka pirms pāris stundām no lielajiem tērauda rezervuāriem izlaists pēdējais pagājušā gada vīnogu ražas vīns, kurš pēc gada slēpsies zem Moe..t&Chandon vārda. Alēns skaidro, ka šorīt no rezervuāriem izlaisto vīnu, kurš tur tika raudzēts pirmo reizi, sajauks ar citu rajonu un citu gadu vīniem, tad iepildīs pudelēs un pievienos raugu un cukuru. Pilnās pudeles ar kaklu uz leju gadu vai ilgāk uzglabās vēsā vietā. Raugs cukuru pārvērš alkoholā un ogļskābajā gāzē, kas rada dzirkstīgumu, bet rauga šūnas iet bojā un pārvēršas par nosēdumiem. Lai tos atdalītu, otrādi apgrieztās pudeles katru dienu sakrata un pēc tam pudeles kaklu sasaldē un nosēdumus izkrata ārā. Pirms galīgās aizkorķēšanas katrā pudelē ielej nedaudz cukura sīrupa, pudeli aizkorķē ar īsto korķi, un tad šampanietis tiek noglabāts pagrabā. Jaunā vīnogu raža tiks novākta septembra beigās, un arī tad šampanietim nepieciešamo vīnu darīšanai tiek izmantotas tikai vislabākās vīnogu šķirnes, kas maksā aptuveni sešus eiro kilogramā. Acis ieplešam neviltotā izbrīnā, jo Parīzē mielojāmies ar ogām, kuru cena nepārsniedza divus eiro par kilogramu. Izstaigājuši šampanieša rūpnīcas krīta pagrabus, kas mitruma dēļ ir nomelnējuši un ko raksturo spēcīga ierūguša vīna smarža, atelpu atkal gūstam vēsajā verandā. Alēna stāstu saviļņoti, esam gatavi iegādāties vēl vairāk baudpilnā dzēriena, nekā bijām plānojuši. Turklāt, uzzinot, ka vienai šampanieša pudelei nepieciešams pusotra kilograma vīnogu un vismaz pusotra gada raudzēšanas, nosauktās cenas šķiet pat zemas. Viena pudele šampanieša, atkarībā no tā niansēm, maksāja 9—12 eiro. Tikpat neuzkrītoši, kā viņam izdevās mums vēl piedāvāt papildu šampanieša pudeles, Alēns no blakusistabas kumodes izņem mazas dāvaniņas. Draugam viņš uzdāvina atkorķētas šampanieša pudeles aiztaisāmo, draudzenei smalku rakstāmo, bet man samtā ietērptu sudrabotu spogulīti ar uzrakstu Champagne. Un sen jau vairs nav svarīgas novalkātās sandales un izspūrušie mati. Ir tikai šampanietis un romantika. 2005-07-28 Diena Zane Nikodemusa |
Sagatavot izdrukaiTravellatvia iesaka
| Īpašie piedāvājumi | Skatīt citus |
| Iesakam apmeklēt | Skatīt citus |
|
Dienas foto
|
|
; "Dienas foto")
| Ziņu izsūtīšana |
|
Copyright © 2001-2009 Travellatvia. All rights reserved.