 |
||||||||
| LVRUENDE |
|
|||||||
Uzzini vairāk ! Lasiet vēl 2006-08-15 Ceļojums pa Tunisiju - Āfrikas pērli [ 3 ] 2006-08-07 Ceļojums pa Tunisiju - Āfrikas pērli [ 2 ] 2006-08-03 Ceļojums - laiks, kas pieder vienīgi mums 2006-06-29 Ceļojums pa klasisko Ķīnu 2006-06-16 Tūrismā sāncenšu netrūkst 2006-06-14 Ceļojums pa klasisko Ķīnu 2006-06-07 Turciju iecienījuši ceļotāji no Alūksnes rajona [ 1 ] 2006-05-08 Lielais Meksikas ceļojums 2006-04-05 Malta - Vidusjūras pērle starp Eiropu un Āfriku [ 1 ] 2006-03-08 Apciemo mūžīgā pavasara salas 2006-03-02 Senā ķeltu zeme - Īrija [ 2 ] 2006-02-15 Šrilanka - mūžīgās vasaras valsts 2006-02-09 Vidzeme „Balttour 2006” izstādē startē ar visu laiku plašāko piedāvājumu 2006-02-02 Krētas sala - Eiropas civilizācijas šūpulis [ 1 ] 2006-01-19 Saldi mutēm, saldi ausīm 2006-01-17 Satiekas Kanādas krāšņajā rudenī [ 1 ] 2006-01-10 Jaunzēlandes un Austrālijas pārsteigumi [ 2 ] 2006-01-05 Ziemā — uz ziemeļiem, uz Oslo 2006-01-04 Jaunzēlandes un Austrālijas pārsteigumi 2005-12-30 Jaunzēlandes pārsteigumi 2005-12-29 Banka, Tualete, Aptieka un Skola Pilsētas olimpiskā renesanse 2005-12-22 7000 km pa tievāko un garāko zemi Divdesmit ideju Singapūrai Sanktpēterburgas dārgumi 2005-12-15 Aulēkšiem ne, vajag ar pietāti XXI gadsimtā modē ir on–line 2005-12-08 Marrākeša atver vārtus pasaulei 2005-12-01 Pekina ļaujas pārmaiņu vējiem [ 1 ] 2005-11-24 Klintīs ieskautā sirds [ 2 ] 2005-11-23 Sērfotājiem no Latvijas Ēģiptē nepatīkams starpgadījums 2005-11-16 Gulbenieši Turcijā ļaujas ekstremālām izklaidēm 2005-11-10 Tas tik ir pārsteigums — Gvatemala! Minhenē ir ne tikai muzeji 2005-11-07 Latvijas neizmantotās iespējas tūristu pievilināšanā Grib kā spāņi dzīvot dzīvespriecīgi, nevis žēloties [ 1 ] 2005-11-03 Dienvidnieku mentalitāte Sofijā Ceļojums uz vispatiesāko Ķīnu 2005-10-31 Venēcija ir renesanses un mūsdienu mākslas meka [ 2 ] 2005-10-27 Melnkalne piedāvā alternatīvu Rivjērai Ir taču vasara, bet nebrīnieties!Ziemassvētku vecīša leģenda Somijas pilsētā Rovaniemi ir dzīva arī vasaras vidū.
Rovaniemi žilbina ar saviem modernajiem veikalu skatlogiem, kafejnīcām un restorāniem. Mazās pilsēteles centrā piektdienas vakarā rosās bariņš jauniešu, bet no Kemijoki upes puses skan ceļojošās Pītena Pena izrādes dziesmas. Acis grūti novērst no spilgtajām sāmietēm. Lai gan nevienu no viņām nemana valkājot tradicionālos tērpus, tās no blondajām somietēm ievērojami atšķiras ar saviem ogļmelnajiem matiem, sniegbalto ādu un sejas vaibstiem. Sāmi jeb lapi ir sensena ziemeļu pirmiedzīvotaju klejotāju tauta, skaitāma aptuveni 70 tūkstošos, no kuriem lielākā daļa gan dzīvo Norvēģijā un Zviedrijā. Ar sāmu kultūru Rovaniemi var iepazīties milzīgajā Artikum muzejā, bet, ja ceļš turpinās arī cauri Zviedrijai, tad iegriezties Jokmokā, kur atrodas slavenais sāmu gadatirgus — vecākais pasaulē, kas turklāt regulāri darbojas jau kopš XVII gadsimta. Taču arī Rovaniemi jebkurā tūristu veikalā iespējams apskatīt tradicionālos sāmu amatniecības izstrādājumus. Šķiet, ka mazā pilsētele ir viena no pirmajām, kas Ziemeļvalstīs pamanījusi arī jauno Eiropas Savienības dalībvalstu klātbūtni, proti, veikalu plauktos atrodama gan čehu beherovka, gan igauņu Vana Tallinn liķieris –— kaut kas, ko meklēdams nesameklēsi Ziemeļvalstu galvaspilsētās. Bet pats pirmais, ko, Rovaniemi iebraucot no Somijas dienvidu puses, ierauga, ir Ziemsvētku vecīša airētāju klubs. Vasarās bieži varot redzēt bārdaino sarkancepuraino Ziemassvētku vecīti braucot ar kanoe laivu pa pilsētai tuvajiem ezeriņiem vai pļavā kopā ar bērniem plūcot vasaras puķes. Tieši ar viņu saistītais mīts ir tas, kas uz Rovaniemi atved visvairāk pasaules tūristu. Rovaniemi noslēpumi Ziemassvētku vecītis, ko somi sauc par Joulupuki, dzīvo netālu no Rovaniemi Napapīri ciematā. Daba un ziemeļbrieži bijis galvenais iemesls, kāpēc viņš par apmešanās vietu izvēlējies tieši Lapzemi. "Hohoho… tas gan bija tik sen, ka vairs pat neatceros, kad es pārcēlos uz Rovaniemi," gardi iesmejas Ziemassvētku vecītis, kas savā pazemes alas darbistabā labprāt ļauj ielūkoties arī viesiem. Pieticīgajā istabiņā ar zemajiem griestiem atrodas daudz grāmatu, uz galda stāv tintnīca ar rakstāmspalvu. Blakus tai atrodas ledusbārs un rūķu skola. "Te ir viss, kas man vajadzīgs — ziemeļbrieži, skaista un savrupa daba, kur es ar rūķiem varu netraucēti strādāt un gatavoties Ziemassvētkiem," viņš saka. Izrādās, ka sniegs nebūt nebija mājvietas izvēles galvenais priekšnosacījums, jo Rūdolfa maģiskās kamanas spēj pārvietoties arī pa dienvidu zemēm, kur sniega nemaz nav. "Kā kāpēc tālu projām un nomalē?" Ziemassvētu vecītis jautājumu nesaprot. "Es dzīvoju pašā pasaules centrā!" viņš velk ar pirkstu pa polārā loka līniju uz veca globusa, līdz, ieraudzījis ienākam bariņu bērnu ar neaprakstāmā pārsteigumā ieplestām acīm un sarkanām vēstulītēm rokās, pievēršas tiem. Ziemassvētku vecītim ir arī savi noslēpumi, par ko, kā jau visas pasaules slavenības, viņš stāsta nelabprāt. Nu, piemēram, par savu vasaras slēptuvi. Tā ir veca, pelēka, no tālienes grūti ieraugāma guļbaļķu mājiņa pie maza, skaidra ezeriņa aiz Korvatunturi kalna. Tikai pienākot tuvāk, var vairāk nojaust nekā saredzēt mazītiņu taciņu, ugunskura vietu un kāpnes, kas ved uz noslēpumu kalnu. "Taču ieeju kalnā var atrast tikai tad, ja pareizi izpilda slepeno rituālu," noslēpumaini čukst pie rūķu skolas durvīm sastaptais rūķis. "Pulksteņa rādītāja virzienā ir jāapiet bērzu birzei riņķī divas reizes un jānostājas starp diviem skaistākajiem lāceņu ziediem." Tad starp diviem uzciļņiem varot ieraudzīt taciņu. Vienīgais, kam izdodas atrast ceļu, ir pats Ziemassvētku vecītis. Te viņš atpūšas no nebeidzamajiem bērnu Ziemassvētku dāvanu sarakstiem, ārvalstu tūristiem un saviem pienākumiem. Galu galā arī viņam patīkot uzvilkt šortus un iet ezerā makšķerēt, braukt ar laivu vai peldēties. "Neeebrīnies! Ir taču vasara," rūķis izteiksmīgi saka. Pārdošanā Ziemassvētki Bet arī vasarā darba netrūkst — Ziemassvētku vecīša pasta nodaļā ienāk tūkstošiem vēstuļu. Daudzajos rotaļlietu un suvenīru veikalos var noskatīt arī dāvanas saviem mīļajiem, ko vecītis adresātam nogādās tieši uz svētkiem. Visas bērnu vēstules ar stāstiem par labajiem darbiem un dāvanu sarakstiem rūķi kārto kaudzītēs pa valstīm. Tās glabājas lielā sarkanā skapī ar daudzum daudzām sīkām atvilktnītēm un stikla durvīm. Atvilktnē ar baltu uzrakstu Latvia atrodas arī kādas pārsimts latviešu bērnu vēstules — piliens jūrā. Katru dienu, tuvojoties ziemai, pasts saņem ap 32 tūkstoši Ziemassvētku vecītim adresētu vēstuļu. Bet uz pagājušajiem Ziemassvētkiem pasta kastēs iekrita pusmiljona sūtījumu no 92 pasaules valstīm. Visām esot uzrakstītas atbildes. Bet kā Ziemassvētku vecītis un rūķi spēj zināt tik daudz valodu — to noskaidrot tā arī neizdodas. Patīkamo kņudēšanu pakrūtē, kas rodas ieraugot Ziemassvētku vecīti grozoties pie polārā loka līnijas, kas novilta ar treknu baltu krāsu, nomāc vilšanās par ārkārtīgo Ziemassvētku komercializāciju pat šeit. Ciematiņā bez pasta nodaļas un vecīša oficiālās darbistabas, kur viņš noteiktas stundas dienā ļauj ar sevi par maksu nofotografēties, atrodas galvenokārt tikai tūristu veikali. Šeit var iegādāties, tā vien šķiet, pilnīgi visu — no gatavām sasaiņotām dāvanām un muļķīgiem suvenīriem līdz kūpinātai ziemeļbrieža gaļai ar Rūdolfa attēlu uz iepakojuma. Leduslaikmeta pēdās Ja nu tomēr nesaista pilsētas, ziemeļi liekas nemīlīgi, bet Ziemassvētku vecītis šķiet tikai banāls somu tūrisma reklāmas triks, tad uz šejieni jebkurā gadījumā vērts doties neskartās dabas dēļ. Dzeltenās, sulīgās lācenes polārajos purvos garšo labi. Maģiskā pusnakts saule, kas īsajā polārajā vasarā pie debesīm atrodas nepārtraukti, ir prātam grūti aptverams, fantastisks fenomens, bet rāpšanās pa nebeidzamo leduslaikmeta atmiņas glabājošo akmens lauku, izbaudot tā pārdabiskumu, ir īsts piedzīvojums. Turklāt vasarai tipiskais, bet negaidīti karstais laiks ik pa brīdim liek aizmirst, ka esi jau šķērsojis polārā loka līniju. Somijas un Zviedrijas ziemeļu daļa ir vienīgais polārais apgabals, ko, pateicoties siltajām okeāna straumēm, neklāj mūžīgais sniegs. Ja Rovaniemi pilsētā bija ik pa laikam jāieskatās kartē, lai atcerētos, ka atrodos "mežonīgajos" Eiropas ziemeļos, tad daba pati to atgādina, dodoties vēl tālāk uz Kilpisjervi, pie pašas valsts ziemeļu robežas, kur kalnu dūmakainās galotnes spēlējas ar zilo upes ūdeņu kontrastiem. Somi domā, ka Somija pēc savas kontūras izskatās kā sieviete kleitā, bet ziemeļrietumu reģions — kā tās izstiepta roka, pasniedzot tiem ziemeļu vērtīgos dārgumus — kalnus, ko valstī nav tik daudz. Tieši šeit, kur nemanāmi satiekas trīs valstu robežas un pakausī jūtama leduslaikmeta elpa, prāts nesas doties Kristofera Robina cienīgā ekspedīcijā uz Ziemeļpolu... nu, vai vismaz uz Nordkapu — Eiropas tālāko ziemeļu punktu un daudzu ziemeļu ceļotāju patieso galamērķi, lai pēc tam savam auto varētu lepni pielīmēt Nordkap uzlīmi un teikt, ka esi "gandrīz" bijis Ziemeļpolā. 2005-08-04 Diena Ieva Valaine |
Sagatavot izdrukaiTravellatvia iesaka
| Īpašie piedāvājumi | Skatīt citus |
| Iesakam apmeklēt | Skatīt citus |
|
Dienas foto
|
|
; "Dienas foto")
| Ziņu izsūtīšana |
|
Copyright © 2001-2009 Travellatvia. All rights reserved.