 |
||||||||
| LVRUENDE |
|
|||||||
Uzzini vairāk ! Lasiet vēl 2006-08-15 Ceļojums pa Tunisiju - Āfrikas pērli [ 3 ] 2006-08-07 Ceļojums pa Tunisiju - Āfrikas pērli [ 2 ] 2006-08-03 Ceļojums - laiks, kas pieder vienīgi mums 2006-06-29 Ceļojums pa klasisko Ķīnu 2006-06-16 Tūrismā sāncenšu netrūkst 2006-06-14 Ceļojums pa klasisko Ķīnu 2006-06-07 Turciju iecienījuši ceļotāji no Alūksnes rajona [ 1 ] 2006-05-08 Lielais Meksikas ceļojums 2006-04-05 Malta - Vidusjūras pērle starp Eiropu un Āfriku [ 1 ] 2006-03-08 Apciemo mūžīgā pavasara salas 2006-03-02 Senā ķeltu zeme - Īrija [ 2 ] 2006-02-15 Šrilanka - mūžīgās vasaras valsts 2006-02-09 Vidzeme „Balttour 2006” izstādē startē ar visu laiku plašāko piedāvājumu 2006-02-02 Krētas sala - Eiropas civilizācijas šūpulis [ 1 ] 2006-01-19 Saldi mutēm, saldi ausīm 2006-01-17 Satiekas Kanādas krāšņajā rudenī [ 1 ] 2006-01-10 Jaunzēlandes un Austrālijas pārsteigumi [ 2 ] 2006-01-05 Ziemā — uz ziemeļiem, uz Oslo 2006-01-04 Jaunzēlandes un Austrālijas pārsteigumi 2005-12-30 Jaunzēlandes pārsteigumi 2005-12-29 Banka, Tualete, Aptieka un Skola Pilsētas olimpiskā renesanse 2005-12-22 7000 km pa tievāko un garāko zemi Divdesmit ideju Singapūrai Sanktpēterburgas dārgumi 2005-12-15 Aulēkšiem ne, vajag ar pietāti XXI gadsimtā modē ir on–line 2005-12-08 Marrākeša atver vārtus pasaulei 2005-12-01 Pekina ļaujas pārmaiņu vējiem [ 1 ] 2005-11-24 Klintīs ieskautā sirds [ 2 ] 2005-11-23 Sērfotājiem no Latvijas Ēģiptē nepatīkams starpgadījums 2005-11-16 Gulbenieši Turcijā ļaujas ekstremālām izklaidēm 2005-11-10 Tas tik ir pārsteigums — Gvatemala! Minhenē ir ne tikai muzeji 2005-11-07 Latvijas neizmantotās iespējas tūristu pievilināšanā Grib kā spāņi dzīvot dzīvespriecīgi, nevis žēloties [ 1 ] 2005-11-03 Dienvidnieku mentalitāte Sofijā Ceļojums uz vispatiesāko Ķīnu 2005-10-31 Venēcija ir renesanses un mūsdienu mākslas meka [ 2 ] 2005-10-27 Melnkalne piedāvā alternatīvu Rivjērai Enerģiju mācību gadam uzņem ziemeļzemēsJau trešo vasaru pēc kārtas Ziemeru pamatskolas skolotāja Mirdza Endele dodas ceļojumā, lai iepazītu kādu zemi, priecātos par tās skaistumu, uzzinātu ko jaunu, baudītu pārmaiņas un uzkrātu enerģiju visam gadam.
“Vispirms man gribas savu sajūsmu izteikt par Norvēģijas skarbās dabas skaistumu. Katrs milzīgais kalns, katra klints liekas kā “liela personība”, uz kuru jāskatās ar bijību,” stāsta M.Endele. Ar lielu aizrautību viņa atklāj, kā ar kuģīti braukusi pa fjordiem - šauriem, gariem, dziļiem jūras līčiem ar daudziem atzarojumiem un stāviem, klinšainiem krastiem. “Un Pēra Ginta ceļš! Tur braucot, nonācām tundrā. Mazi, sīki, zaļojoši krūmiņi, ķērpji, kāda priedīte, ūdens lāmas ieplakā, interesanti, skaisti akmeņi un brīnišķīgs līkloču ceļš kalnos,” ar aizrautību stāsta Mirdza. Taču, kad uzbraukts Dalsnibas klintī, kas ir 1434 metrus augsta, varējis pat pikoties un izbaudīt ziemas priekus. Mazliet augstāk redzēti pat slēpotāji un kaut kur aizjoņojis ziemeļbriedis. “Baisi, bet brīnišķīgi lūkoties pa autobusa logu, kad braucām pa kalnu serpentīnu,” atklāj Mirdza. Norvēģi nezog Norvēģija ir trešā bagātākā valsts pasaulē, par to liecina daudzi faktori. “Norvēģi nezog, jo viņiem visa pietiek. To apliecināja brīvdabas muzeja gide, un to sajutām arī mēs. Veikalos, kioskos neviens “uz pirkstiem” neskatās. Tā savādi mums, iebraucējiem no Latvijas!” atklāj Mirdza. Norvēģu zeme ir bagāta ar rūdu, dabas gāzi, naftu, granītu, toties aramzemes esot maz. “Gide sacīja tā: ja kāds kaut ko izaudzē, tad tas jau esot varoņdarbs,” stāsta sieviete. Norvēģijā ir sakopti un pārdomāti ceļi. Ik pēc noteikta ceļa posma esot glītas atpūtas vietas ar galdiņiem, soliņiem, puķu dobēm, tualetēm. Tik kulturāli un skaisti! Tūristi tūkstošiem kilometru braukuši pa Norvēģijas laukiem. Visas mājiņas ir nelielas, glīti nokrāsotas, apkārtne sakopta. “Ja ir šķūnis vai kūtiņa, tad arī tie ir tikpat glīti. Nekā lieka. Nekas “nesvaidās” apkārt. Tad gan pārņēma skumjas par Latvijas laukiem un daudzajām piesārņotajām vietām,” uzsver viņa. Norvēģi baudot pārticību no šūpuļa līdz kapam. Pārticībā dzīvojot visi, nav nabago, vidējo un bagāto. “Atcerējos gudru vīru teikto Latvijas televīzijā, ka visi pārtikuši nemaz nemēdzot būt, tā neesot iespējams. Tomēr ir iespējams!” uzsver Mirdza. Dzīve uz prāmja kā pilsētā “Stokholmā dzīvojis Alfreds Nobels - 85 izgudrojumu autors, tāpēc uzzinājām vairāk arī par viņu un Nobela prēmijām. Vispār jau piešķirtas 650 Nobela prēmijas. Bez zviedriem, norvēģiem bijuši arī ASV un Lielbritānijas pārstāvji. Neviens latvietis šo prēmiju vēl nav saņēmis,” atklāj Mirdza. Zviedri lepojoties ar to, ka izgudrojuši rāvējslēdzēju, ledusskapi, kuģa dzenskrūvi, lepojas ar stiprāko sievieti Pepiju, kura pacēlusi zirgu! AstridaLindgrēne pirms 60 gadiem sarakstījusi grāmatu par Pepiju, tātad Pepija jau ir 60 gadus veca. “Apmeklējām arī Vāsa muzeju Stokholmā. Ļoti neparasts muzejs - uz kuģa. Tur ir viss par pirmā zviedru kuģa likteni. Nofotografējāmies kopā ar īstiem vikingiem pie milzīgas vikingu laivas,” stāsta sieviete. Taču Somijā ceļotāji esot piestājuši pie komponista Sibēliusa pieminekļa. “Tik neparasts piemineklis! Jauniešu grupa turpat atskaņo viņa melodijas. Gribas pakavēties,” sapņaini atceras ziemeriete. Mirdza vēl priecājas par rātsnamu, karaļnamu, ostu, izveidoto piemiņas sienu tiem, kuri gāja bojā uz kuģa “Estonia”. “Dodoties mājup, izbaudījām dzīvi uz prāmja. Uz klāja vērojām saulrietu un saullēktu. Brauciens starp šērām bija pasakains,” stāsta Mirdza. Dzīve uz prāmja ritot kā mazā pilsētiņā. Ir veikali, kafejnīcas, restorāni, spēļu zāles, deju zāles, saunas un citas dažādas izklaides. Mirdza un Ināra no ceļojuma atgriezušās bagātas ar iespaidiem, redzējumiem, atziņām un pārdomām. “Pateicība Visaugstākajiem par tādu vasaras ceļojumu! Sevī uzņemta tāda bagātība, ka pietiks visam gadam,” uzsver Mirdza. 2005-08-10 Dzirkstele Agita Auziņa |
Sagatavot izdrukaiTravellatvia iesaka
| Īpašie piedāvājumi | Skatīt citus |
| Iesakam apmeklēt | Skatīt citus |
|
Dienas foto
|
|
; "Dienas foto")
| Ziņu izsūtīšana |
|
Copyright © 2001-2009 Travellatvia. All rights reserved.