Uzzini vairāk !


Brazīlija

Lasiet vēl


2006-08-15
Ceļojums pa Tunisiju - Āfrikas pērli [ 3 ]

2006-08-07
Ceļojums pa Tunisiju - Āfrikas pērli [ 2 ]

2006-08-03
Ceļojums - laiks, kas pieder vienīgi mums

2006-06-29
Ceļojums pa klasisko Ķīnu

2006-06-16
Tūrismā sāncenšu netrūkst

2006-06-14
Ceļojums pa klasisko Ķīnu

2006-06-07
Turciju iecienījuši ceļotāji no Alūksnes rajona [ 1 ]

2006-05-08
Lielais Meksikas ceļojums

2006-04-05
Malta - Vidusjūras pērle starp Eiropu un Āfriku [ 1 ]

2006-03-08
Apciemo mūžīgā pavasara salas

2006-03-02
Senā ķeltu zeme - Īrija [ 2 ]

2006-02-15
Šrilanka - mūžīgās vasaras valsts

2006-02-09
Vidzeme „Balttour 2006” izstādē startē ar visu laiku plašāko piedāvājumu

2006-02-02
Krētas sala - Eiropas civilizācijas šūpulis [ 1 ]

2006-01-19
Saldi mutēm, saldi ausīm

2006-01-17
Satiekas Kanādas krāšņajā rudenī [ 1 ]

2006-01-10
Jaunzēlandes un Austrālijas pārsteigumi [ 2 ]

2006-01-05
Ziemā — uz ziemeļiem, uz Oslo

2006-01-04
Jaunzēlandes un Austrālijas pārsteigumi

2005-12-30
Jaunzēlandes pārsteigumi

2005-12-29
Banka, Tualete, Aptieka un Skola
Pilsētas olimpiskā renesanse

2005-12-22
7000 km pa tievāko un garāko zemi
Divdesmit ideju Singapūrai
Sanktpēterburgas dārgumi

2005-12-15
Aulēkšiem ne, vajag ar pietāti
XXI gadsimtā modē ir on–line

2005-12-08
Marrākeša atver vārtus pasaulei

2005-12-01
Pekina ļaujas pārmaiņu vējiem [ 1 ]

2005-11-24
Klintīs ieskautā sirds [ 2 ]

2005-11-23
Sērfotājiem no Latvijas Ēģiptē nepatīkams starpgadījums

2005-11-16
Gulbenieši Turcijā ļaujas ekstremālām izklaidēm

2005-11-10
Tas tik ir pārsteigums — Gvatemala!
Minhenē ir ne tikai muzeji

2005-11-07
Latvijas neizmantotās iespējas tūristu pievilināšanā
Grib kā spāņi dzīvot dzīvespriecīgi, nevis žēloties [ 1 ]

2005-11-03
Dienvidnieku mentalitāte Sofijā
Ceļojums uz vispatiesāko Ķīnu

2005-10-31
Venēcija ir renesanses un mūsdienu mākslas meka [ 2 ]

2005-10-27
Melnkalne piedāvā alternatīvu Rivjērai

Ceļojums uz Amazones sirdi


Brazīlijas džungļos tūristiem piedāvā makšķerēt piraijas, ēst kāpurus un tvarstīt aligatorus.

Sagatavot izdrukai
Šķiet, ka es biju saskatījies pārāk daudz Džeimsa Bonda filmu un National Geographic raidījumu, tāpēc cerēju, ka piraijas, kas riņķoja ap mūsu zvejas laiviņu, uzreiz metīsies virsū ēsmai. Piraijas bija izsalkušas. Trīs stundas tās mielojās ar svaigu vistas gaļu, ko mēs izmantojām par esmu. Taču zivis nebija muļķes. Tās maigi nolobīja ēsmu no āķiem. Debesīs veidojās negaisa mākoņi, un tālumā uzplaiksnīja zibens, tāpēc man bija maz laika, lai paspētu noķert vismaz vienu zivi.

Kad sajutu vieglu auklas rāvienu, atbildēju ar ļoti liegu kustību. Tā bija mācījis mūsu pavadonis, un es ņēmu vērā viņa ieteikumus. Ar rokām uzmanīgi pavilku makšķerauklu. Tās galā bija jūtams kaut kas smags, bet iepriekš biju pamanījies aizķert nogrimušu koka zaru. Šoreiz ūdens sakustējās, un es pārvarēju pretestību, lai ievilktu auklu. Virs ūdens parādījās šaura galva, piraija locījās un kustināja asti. Drīz vien tā bija manā laivā. "Vai gribi to paturēt rokā?" vaicāja pavadonis.

Džungļu ekotūrisms

Mūsu ceļojums pa Amazones džungļiem bija bagāts ar šādiem piedzīvojumiem. Trīs dienu laikā ar sievu uzzinājām, kā uzkāpt kokā bez zariem, pārtikt no tārpiem, kas paslēpušies savvaļas riekstos, un naktī medīt aligatorus. Mēs redzējām, kā oranžā saule paceļas virs Amazones, un iemācījāmies veidot būdu no bambusiem.

Mūsdienās iespējams izbaudīt dažādus ekotūrisma veidus, sākot no pastaigām Kostarikas tropu mežos līdz pat izbraucieniem ar Norvēģijas kamanu suņiem. Es un mana sieva Sumati gribējām redzēt Amazoni. Pastāv vairāki veidi, kā apskatīt septiņus miljonus kvadrātkilometru lielo tropu mežu platību: sākot no ērtas dzīvošanas pieczvaigžņu viesnīcā līdz pat nogurdinošam braucienam pa upi. Mēs izvēlējāmies ekotūrisma zelta vidusceļu: viesu māju, kas piedāvāja trīs maltītes dienā un pavadoņa vadītas ekskursijas džungļos.

Nerātnais pērtiķis

Pēc nokļūšanas Manausas viesnīcā mēs izmantojām viesu mājas sagādāto laivu, autobusu un vēlreiz laivu, lai sasniegtu ceļojuma mērķi. 100 km tālais ceļš prasīja gandrīz pusi dienas, toties pa ceļam mēs redzējām skaistus ezerus un salas, aligatorus, kas gulšņāja smiltīs, delfīnus, kā arī makao papagaiļus, tukānus un citus putnus.

Kad ieradāmies viesu mājā, mūs sagaidīja vēl viens Amazones iemītnieks. Kamēr baudījām svaigi spiesto apelsīnu sulu, pie mums pienāca viens no pieradinātajiem pērtiķiem. Žoels izstaipījās un nožāvājās. Mana sieva tā arī nesaņēmās, lai pietuvotos Žoelam, kur nu vēl paspēlētos ar viņu. Viņas aizdomām bija pamats, jo neilgi pirms tam Žoels pamanījās nozagt Jaunzēlandes tūristu istabas atslēgas. Turklāt viņš pamanījās saplēsties ar diviem citiem pērtiķiem, kas drosmīgi aizstāvēja viens otru. Juma darbinieki mani iedrošināja, un es ļāvu Žoelam kāpelēt man apkārt un virsū. Viņš bija bezrūpīgs rotaļu biedrs. Žoels pievāca manu cepuri, toties neaiztika brilles.

Izdzīvošanas skola

Viesu mītnes mājiņas ir izvietotas starp koku galotnēm uz vareniem koka balstiem, kas slejas līdz pat 20 metru augstumā virs zemes. Tas darīts, lai izvairītos no applūšanas lietus sezonas laikā. Pārvietošanās starp būdām nozīmē pastaigas pa koka tiltiņiem, kas aizdomīgi šūpojas.

Piekrastē pie mājiņām, no kurām paveras skats uz upi, dzīvo aligatori. Tūristi, kas devušies ekskursijā pa tropu mežu, esot sastapuši arī jaguārus. Šeit nepieciešams spēcīgs pretlīdzeklis pret insektiem. Gaiss ir karsts un mitrs. Kondicionēšanas iekārta? Nemaz neceriet! Mēs pārtikām no svaigiem augļiem, dārzeņiem un zivīm. Mielojāmies ar manioku un gvajavi, kas garšoja kā šokolāde. Uzdzērām svaigi spiestas sulas un Brazīlijas tradicionālo ruma un cukurniedru kokteili Caipirinha.

Mūsu pavadonis ekskursijās, kam ik dienu veltījām divas trīs stundas, bija 28 gadus vecais Žoao da Silva, kurš dzimis un audzis Amazonē. Muskuļotais un druknais puisis bija labi piemērots tūristu iepazīstināšanai ar džungļiem, jo savulaik apmācījis Brazīlijas karavīrus, kā izdzīvot džungļos. Žoao cer, ka tūrisms veicinās starptautiskās sabiedrības atbalstu tropu mežu saglabāšanai.

Visas ekskursijas sākās ar braucienu pa upi, kam mēs izmantojām šauru koka laiviņu, aprīkotu ar nelielu motoru. Vēlāk pārgājiena laikā Žoao parādīja, kā uzkāpt kokā bez atbalstīšanās uz zariem. No sarullētām palmu lapām viņš izveidoja kaut ko līdzīgu iejūgam un pierunāja mani, lai pamēģinu uzrāpties kokā, izmantojot iejūgu un kāju spēku. Man diez ko neveicās, un Žoao augstsirdīgi paziņoja, ka vainojamas manas zeķes. Pēc tam viņš pāršķēla lielu Brazīlijas riekstu un izvilka baltu kāpuru. Žoao teica, ka cilvēki var pārtikt no šiem kāpuriem, kas esot ļoti barojoši. "Pamēģini! Tas garšo kā kokosrieksts." Hmm, drīzāk kā kokosriekstu sinepes.

Ekskursijas beigās Žoao un mūsu motorlaivas vadītājs parādīja, kā izveidot nojumi no bambusu zariem un lapām. Viņi sacirta bambusu stumbrus un izveidoja nojumes karkasu. Tam virsū uzklāja lapas, kas veidoja ūdensizturīgu jumtu. Tovakar stipri lija, tomēr Žoao nolēma aizvest mūs pie aligatoriem. Mēs iekāpām laiviņā, kas šūpojās viļņos. Lietus lāses kapāja mūsu lētos pončo. Žoao stāvēja laivas priekšgalā un ar lukturīti izgaismoja piekrasti. Viņš meklēja acu pāri, kas rēgotos nedaudz virs ūdens. Tam bija vajadzīga pacietība, un Žoao aplūkoja daudzu saliņu krastus. Vairākas reizes viņš ar zīmēm pavēlēja vadītājam izslēgt laivas motoru un airēt tuvāk krastam. Atvirzot zarus, Žoao ielēca ūdenī, kas sniedzās līdz viduklim. Reiz aligators paspēja aizbēgt, pirms Žoao piekļuva tuvāk.

Viņš atgriezās tukšām rokām, taču mudināja turpināt. Pēc stundas Žoao atkal izkāpa no laivas un paspīdināja lukturīti. Mēs pamanījām divas sarkanas acis. Žoao paspēra dažus soļus un metās uz priekšu. Atskanēja plunkšķis, tad vēl viens. Žoao ātri iekāpa laivā, viņam rokā bija aligatora mazulis. Tas bija aptuveni 45 centimetrus garš un pārsteidzoši nekustīgs. Žoao bija satvēris viņu aiz kakla un rumpja. Viņš atplēta aligatora žokļus, atsedzot asos zobiņus. Žoao parādīja arī balto membrānu, kas klāj aligatora acis zem ūdens. Viņš teica, ka tas ir četrus mēnešus vecs aligatoru puika.

"Kāds vēlas to paturēt rokā?" vaicāja Žoao. Es gribēju. Mēģinot satvert aligatora kaklu, es kļūdījos, bet viņš bija negaidīti kusls un pakļāvīgs. Lietus dēļ grubuļainā āda šķita slidena. Pēc tam Žoao iemeta aligatoru atpakaļ ūdenī, un mēs devāmies uz naktsmītni. Iekārtojos guļamtīklā un sajutu uz ādas lietaino dūmaku. Tālumā dārdēja pērkons. Upes otrā krastā virs koku galotnēm dejoja zibens šautras. Bija tik patīkami just, dzirdēt un skatīties.

Kā tur nokļūt un kur apmesties?

Lai nokļūtu līdz Juma Lodge, nakts jāpārlaiž Manausā. Lidojums turp no citām Brazīlijas pilsētām var izmaksāt līdz pat 1000 dolāru, tāpēc ieteicama lidojumu karte, kas dod tiesības veikt vairākus lidojumus 21 dienas laikā.

Iekšzemes lidsabiedrības piedāvā kartes sākot no 300 dolāriem.

Informācija pieejama www.varigbrasil.com, www.tamairlines.com.

Juma Lodge nodrošina braucienu no Manausas līdz ceļojuma mērķim.

Juma Lodge piedāvā naktsmītni, maltītes un dažādas ekskursijas. Cena—sākot no 380 dolāriem. www.jumalodge.com. Amazones džungļos ir vēl vairāk nekā 40 viesnīcu. Informācija par tūrisma nozari atrodama www.braziltourism.org vai www.turismo.gov.br.

2005-08-18 Diena Džonatans D. Rokofs


Travellatvia iesaka


Īpašie piedāvājumi Skatīt citus
Iesakam apmeklēt Skatīt citus

Dienas foto

Dienas foto

Ziņu izsūtīšana