Kāpēc strādāt, ja var nestrādāt
Vajag spēcīgas saulesbrilles, jo samiegtām acīm lielāko Andalūzijas pilsētu Sevilju apbrīnot ir nepiedodami.
Sākusies pirmā stunda pēc divpadsmitiem, bet pilsētas centrs dienas vidū ir spokaini tukšs. Karsti. Uz viena stūra termometra elektroniskais tablo rāda +36, citviet jau +38 grādus. Vairāki tūristi no svilinošās saules paglābušies zem svītrainām bāra markīzēm kādā no šaurajā ieliņām un sūc vai nu savu vēso alu vai svaigi spiestu apelsīnu sulu, vai arī tumšsarkano sangriju, kuras lielajā stikla krūzē peld ledusgabaliņi.
Varētu staigāt, metot zigzagus no viena veikaliņa uz citu, tur kāri pakampjot kondicionētāju atdzesēto gaisu, bet… Skatlogos gan salīmēti koši Rabajas, solot izdevīgas atlaides, taču mazākas lapiņas turpat durvīs vēsta, ka pārdevēji devušies brīvdienās līdz pat augusta beigām. Kur un kā izdevies "evakuēties" šīs 1,7 miljonu pilsētas iemītniekiem, atliek tikai pabrīnīties. Augusts un atvaļinājums te ir nesaraujamas lietas. Tagad karstums dod tiesības nestrādāt, un arī īstā tūrisma sezona atsāksies septembrī.
Suvenīru bodītes gan atvērtas, vilinot ar košām dažādu izmēru kleitām, bagātām ar volāniem. Pārsvarā sarkanas, ar melnām pumpiņām. Tikpat krāšņi un cakaini ir vēdekļi. Sastaptie iebraucēji iesvīduši čāpo pa vecpilsētas ielām, tās labirintus cenšoties atšifrēt ar ceļvežiem, kuros iezīmēti dažādi apskates vērtu objektu maršruti. Tiesa, grozies kur gribi, bet ceļš aizvedīs vai nu pie greznā rātsnama, kura priekšā dīdās ratos iejūgti zirgi tūristu vizināšanai, vai pie katedrāles, kas ir lielākais gotiskā stila dievnams Spānijā un trešais lielākais Eiropā. Kad 1401.gadā tika pieņemts lēmums sākt tā celtniecību, kāds izteicies — būvēsim tik lielu, lai citiem šķistu, ka esam sajukuši prātā.
Katedrāles pamatos palikuši agrākās mošejas mūri, arī šeit sajaucot dažādos laikmetus un kultūras, tāpat kā daudzviet citur pilsētā. Musulmaņi pussalas dienvidos ieradās 711.gadā, nodēvēja šo provinci par Al–Andalus, bet Sevilju izvēloties par savu jauno teritoriju centru. Desmit gadus vēlāk uz ziemeļiem atstumtie kristieši atkal atgriezās, ļaujot miermīlīgi sajaukties stiliem un ieražām. Pilnīgu Andalūzijas atkarošanu Fernando III īstenoja tikai 1248.gadā.
Pa vecpilsētas labirintiem klīstam vēl pāris stundu, prātojot, kā labāk nodēvēt krāsu, kas namos jaucas ar koši dzelteno — gaišs baklažānu tonis vai tomēr tumši rozā? Tad tveice piespiež meklēt glābiņu atpakaļ viesnīcā.
Vakarpusē ieplānots otrs izgājiens — uz Gvadalkiviras upes krastmalu. Saule norietējusi. Mirdz tikai laternas un baltie galdauti uz kafejnīcu galdiņiem, kas sagrupējušies gar pelēkajiem ūdeņiem. Tur zum. Izskatās, ka beidzot no saviem slēpņiem izlīduši arī vietējie, lai gan suta tikai mazliet mitējusies. Vismaz saulesbrilles nevajag. Tās atkal vajadzēs nākamajā dienā. Citādi samiegtām acīm šo skaisto pilsētu apbrīnot ir nepiedodami.
Sevilja
Aviobiļete
Rīga—Barselona—Sevilja vienā virzienā ar airBaltic un Spanair — no Ls 111
Ar vilcienu no Seviljas
Sevilja—Kadisa (1 h 40 min) — 7 eiro
Sevilja—Kordova (40 min) — 13 eiro
Sevilja—Granada (3 h 10 min) — 19 eiro
Naktsmājas
Petit Palace Marquīs de Santa Ana (Calle Jimios, 9–11) — dizaina četru zvaigžņu viesnīca pašā centrā pie katedrāles. Rezervējot, piemēram, venere.com, iespējams atrast divvietīga numura piedāvājumu par 70 eiro.
2005-08-18 Diena Māris Diņģelis |