Ar balonu starp sēnēm
Kapadokijas reģions Turcijas vidienē saviļņo ar savdabīgiem klinšu veidojumiem.
Skat! Skat! — iesaucās mana sieva, ar pirkstu sekojot ērglim, kas cēli planēja līdzās mūsu balonam virs sēnēm līdzīgiem klinšu bluķiem Kapadokijā, vietā, kas ir tik dīvaina, ka itin labi piestāv citas pasaules ainām filmā Zvaigžņu kari. Šī ieleja kļuvusi par iecienītu vietu lidojumiem gaisa balonā, jo tie no cita skatpunkta ļauj apbrīnot tā dēvētos skursteņus, kas izveidojušies, gāzei plūstot caur salīdzinoši mīkstiem vulkāniskajiem iežiem — tik pakļāvīgiem, ka savulaik cilvēki tajos izveidojuši pazemes pilsētas.
1 km augstumā
Man un Uzajai pirmais saviļņojums bija satraukums par iespējamo lietu, jo dienu pirms paredzētā lidojuma tika solīts, ka būs lietus. Taču, kad pamodāmies, ausa spoža saule un balonu apkalpes gatavojās kārtējai darba dienai. Kad lielā bumba piepildījās un pacēlās no zemes, mēs ietrausāmies pītajā grozā un lēni sākām celties debesīs.
Kā milzīga, zila lietuslāse mūsu balons slīdēja augšup, līdz to paķēra vēja brāzma un sāka nest pāri lieliskajai ainavai mums apakšā. Jau pussešos rītā apkārt dziedāja putni, kuru balsis ik pa brīdim pārcirta vien propāna gāzes uzliesmojumi balona siltuma uzturēšanai. Kad ventiļi pieklusa, mēs turpinājām klusi slīdēt augstāk par dažu labu putnu, taču par zemu, lai, piemēram, apjaustu savu atrašanās vietu kartē.
Lejā bija ceļi, takas un taciņas, vīnogulāju lauki. Uz brīdi pacēlāmies 1000 metru augstumā, tad nolaidāmies zemāk, gandrīz skarot pasakainos skursteņus.
Vide mums apkārt šķita sirreāla. Saules izkarsētie, izkaltušie klinšu viļņi rīta gaismā krāsojās te brūni, te pelēki, te rozā. Mīkstie vulkāniskie ieži, kurus vēju erozija pluinījusi miljoniem gadu, tagad veido stabus, kupolus un sēnes — cietākās bazalta cepures uzsēdušās uz krietni vien vairāk padilušo vulkānisko pelnu kājām.
Šeit tik tiešām ir filmētas pasaulslavenās amerikāņu fantastikas sāgas Zvaigžņu kari ainas — Kapadokija bija piemērota pamestās planētas Tatūīnas aizvietotāja. Viduslaikos gan to par piemērotu mājvietu uzskatīja tūkstošiem Bizantijas kristiešu, kas, glābjoties no turku uzbrukuma, patvērumu meklēja pašu izkaltos mājokļos un pat dievnamos klintīs. Tā tapa pat vairākas pazemes pilsētas, kas tagad gan ir tukšas, taču kļuvušas par intriģējošu tūristu apskates objektu.
170 USD pusotrā stundā
Lidojums balonā ir maģisks un rāms. Jutos kā atgriezies bērnībā, kad sapņoju par iekāpšanu romānista Žila Verna varoņu grozā, lai kopā ar viņiem apceļotu pasauli 80 dienās. Kapadokija ir iecienīta gaisa kuģotāju vieta jau ilgāk nekā desmit gadus. Arī šajā rītā vējš uz priekšu nesa vēl vismaz duci mums saskatāmu citu balonu, pilnus ar ceļotājiem, kas šā piedzīvojumu dēļ šķīrušies no 170 dolāriem. Lejā pa ceļiem tiem sekoja atbalsta mašīnas. "Patiesībā tas pat nav svarīgi, uz kuru pusi nes vējš. Apgabals ir tik plašs, ka, vienalga kurp virzoties, priekšā pavērsies kaut kas saviļņojošs," teica mūsu pilots Murats Kobans, kas ir Turcijas Gaisa kuģotāju apvienības loceklis. "Pats virs Kapadokijas lidoju jau gadus desmit, taču ir dienas, kad šķērsoju jaunas vietas, kuras agrāk nekad neesmu redzējis."
Iespējas mainīt lidojuma virzienu pilotam ir ierobežotas. Viņš var atvērt gāzes ventiļus un ļaut liesmas sakarsētajam gaisam pacelt balonu augšup vai arī ļaut tam atdzist un nolaisties zemāk. Visu pārējo izdara vējš.
Kad mums nejauši pieskaras cita balona vaigs, Murats ātri atver propāna balonu un ar skaļu švīkstienu uzrauj mūs augstāk.
Pusotras stundas laikā pārlidojām vairākas senās apmetnes, kas izvietojušās tādā kā trīsstūrī, un diezgan maigi nolaidāmies kāda vīnogulāju lauka malā. "Turieties kārtīgi!" pirms tam septiņus pasažierus bija nokomandējis pilots. Taču balona apkalpotāji, kas sekoja apvidus automobilī, mūsu grozu saķēra vēl pirms tā saskaršanās ar zemi un pat iestūma to mašīnas kravas kastē.
Kā vienmēr lidojuma beigās arī šoreiz nolaišanās tika atzīmēta ar šampanieša tostu. Tāda ir gaisa balonu tradīcija.
Tūrisms Kapadokijā
Kapadokijas nosaukums (turku val. — Kapadokya, angliski — Cappadocia) radies persiešu laikos, kad šo reģionu dēvēja par "katpatukya" jeb skaisto zirgu zemi.
Kapadokijas apgabals sākas aptuveni 150 km uz dienvidrietumiem no galvaspilsētas Ankaras. Tas stiepjas 400 km garumā un 240 km platumā.
Ekskursijas tiek rīkotas gan no Ankaras, gan no Stambulas, gan valsts dienvidu krasta kūrortiem. Jāņem vērā, ka bieži vien kūrortu tūrisma biroji biļetes gaisa balonu lidojumiem pārdod dārgāk, nekā tos iespējams nolīgt uz vietas tieši firmās.
Viena no gaisa kuģošanas firmām ir Goreme Balloons (www.goremeballoons.com), taču tādas ir vairākas.
Viesojoties Kapadokijā, ieteicams pārnakšņot kādā no klintīs izcirstajām viesnīcām, kādu tur netrūkst.
2005-08-25 Diena Selšans Hakaoglu |