 |
||||||||
| LVRUENDE |
|
|||||||
Uzzini vairāk ! Lasiet vēl 2006-08-15 Ceļojums pa Tunisiju - Āfrikas pērli [ 3 ] 2006-08-07 Ceļojums pa Tunisiju - Āfrikas pērli [ 2 ] 2006-08-03 Ceļojums - laiks, kas pieder vienīgi mums 2006-06-29 Ceļojums pa klasisko Ķīnu 2006-06-16 Tūrismā sāncenšu netrūkst 2006-06-14 Ceļojums pa klasisko Ķīnu 2006-06-07 Turciju iecienījuši ceļotāji no Alūksnes rajona [ 1 ] 2006-05-08 Lielais Meksikas ceļojums 2006-04-05 Malta - Vidusjūras pērle starp Eiropu un Āfriku [ 1 ] 2006-03-08 Apciemo mūžīgā pavasara salas 2006-03-02 Senā ķeltu zeme - Īrija [ 2 ] 2006-02-15 Šrilanka - mūžīgās vasaras valsts 2006-02-09 Vidzeme „Balttour 2006” izstādē startē ar visu laiku plašāko piedāvājumu 2006-02-02 Krētas sala - Eiropas civilizācijas šūpulis [ 1 ] 2006-01-19 Saldi mutēm, saldi ausīm 2006-01-17 Satiekas Kanādas krāšņajā rudenī [ 1 ] 2006-01-10 Jaunzēlandes un Austrālijas pārsteigumi [ 2 ] 2006-01-05 Ziemā — uz ziemeļiem, uz Oslo 2006-01-04 Jaunzēlandes un Austrālijas pārsteigumi 2005-12-30 Jaunzēlandes pārsteigumi 2005-12-29 Banka, Tualete, Aptieka un Skola Pilsētas olimpiskā renesanse 2005-12-22 7000 km pa tievāko un garāko zemi Divdesmit ideju Singapūrai Sanktpēterburgas dārgumi 2005-12-15 Aulēkšiem ne, vajag ar pietāti XXI gadsimtā modē ir on–line 2005-12-08 Marrākeša atver vārtus pasaulei 2005-12-01 Pekina ļaujas pārmaiņu vējiem [ 1 ] 2005-11-24 Klintīs ieskautā sirds [ 2 ] 2005-11-23 Sērfotājiem no Latvijas Ēģiptē nepatīkams starpgadījums 2005-11-16 Gulbenieši Turcijā ļaujas ekstremālām izklaidēm 2005-11-10 Tas tik ir pārsteigums — Gvatemala! Minhenē ir ne tikai muzeji 2005-11-07 Latvijas neizmantotās iespējas tūristu pievilināšanā Grib kā spāņi dzīvot dzīvespriecīgi, nevis žēloties [ 1 ] 2005-11-03 Dienvidnieku mentalitāte Sofijā Ceļojums uz vispatiesāko Ķīnu 2005-10-31 Venēcija ir renesanses un mūsdienu mākslas meka [ 2 ] 2005-10-27 Melnkalne piedāvā alternatīvu Rivjērai Itālijas krasts no cita skatpunktaGan Toskānas piekrastē, gan citviet Itālijā ostās ir iespējams izīrēt laivas, lai dotos īsos privātos izbraucienos.
Pašas labākās dienas mūsu braucienā uz Itāliju bija tieši tās, kad pasteļkrāsas ostas pilsētā Portoerkolē Toskānas Argentario zemesragā noīrējām mazu motorlaivu. Tā ir populāra starta vieta bagātiem itāliešiem ar lieliem kuteriem. Taču tā ir iecienīta arī romiešu vidū, jo no galvaspilsētas šī vieta automašīnā sasniedzama trīs stundās. Tur var nokļūt arī ar vilcienu un neilgu pārbraucienu ar autobusu vai taksometru pēc tam. Var nokaulēt Laivas bieži vien var noīrēt ostas pilsētās, kā Portoerkole, viscaur Itālijas pussalā. Ar autovadītāja apliecību pietiek, lai iegūtu laivu, kurai ir līdz 40 zirgspēkiem spēcīgs dzinējs. Jaudīgākām nepieciešama laivu vadīšanas atļauja. Mums tādas nebija, taču mūsu piepūšamā piecus metrus garā ātrlaiva jeb gommone šķita pietiekami veikla. Parasti šāda veida laivās var pārvietoties pieci cilvēki. Tā kā mēs bijām seši: es ar vīru, divi mūsu tīņu vecuma dēli un divi viņu draugi, kas kopā ar mums bija atbraukuši uz Itāliju, nācās ņemt divas laivas. Tā kā ņēmām pāri, jaunajam itāļu puisim nomas punktā katru laivu nokaulēju līdz simt dolāriem prasīto 125 vietā. Par degvielu bija jāmaksā papildus. Pirms došanās ceļā pilsētā nopirkām pārtiku, paņemot svaigu balto picu bianca un veltnīšus, kā arī prosciutto šķiņķi un mozzarella sieru sviestmaizēm. Vēl nopirkām svaigus tomātus, persikus, aprikozes, daudzas pudeles ar aukstu ūdeni un limonādi. Mūsu pēdējā pietura bija pie zivju tirgotāja, kur paņēmām ledu, lai visa pārtika saglabātos vēsa. Sešas stundas jūrā Nestabili ierāpāmies laivās. Vienas vadību savās rokās ņēma mūsu 19 gadus vecais dēls. Tajā biju arī es un viņa draudzene. Otrajā laivā vīrs veda jaunāko dēlu un viņa draugu. Lēnām slīdot projām no ērmīgās mazās ostas, mēs vispirms apbrīnojām kuģu piestātnē pietauvotās jahtas un pēc tam majestātisko skatu uz rozā, dzelteno un oranžo Portoerkoles pilsētu, kas saplūda ar ostu. Argentario zemesraga smaile sākas pilsētas centrā, un aiz privātmājām pilnās pilsētas slienas lieli un zaļi kalni. Kad no ostas tikām atklātā jūrā, zēni gribēja zināt, cik ātri laivas iet. Viņi nebija vīlušies. "Ātrāk, ātrāk," zēni kliedza un smējās, kad vecākais dēls un vīrs nospieda akseleratoru līdz galam. Dēla draudzene spiedza, kad laivas priekšgals viļņos lēkāja augšup un lejup. Mēs traucāmies maksimālā ātrumā gar izroboto krastu, visi uz maiņām stājoties pie laivas vadīšanas. Tas nebija bīstami, jo nebija nekā, kur ietriekties, priekšā pletās vienīgi jūra. Mēs pabraucām garām dažiem mājīgiem līčiem, kur tīrais ūdens sekluma dēļ kļuva vizoši zaļš. Lielās itāliešu jahtas bija piestājušas viskārdinošākajās vietās, taču vietas pietika, lai tur piestātu arī mēs. Kādu brīdi braukuši, cik ātri vien iespējams, zēni beidzot piekrita, ka ir laiks nopeldēties. Mēs izvēlējāmies līci un izmetām enkuru. Ielēcām Vidusjūrā (kad bijām pārliecinājušies, ka kāpnes ir nolaistas un mēs tiksim atpakaļ). Ūdens bija brīnišķīgs — tik tīrs, tik skaidrs, tik vēss. Mēs iemetām ūdenī laivas glābšanas riņķus un ilgi peldējām ap tiem, apbrīnojot ūdens zaigošanu. Drīz bija pusdienu laiks, un mūsu necilā pārtika bija teicama. Tā kā nebijām paņēmuši nazi, mēs lauzām miklo mocarellu, liekot robainās, pilošās šķēlītes kopā ar prosciutto vēl siltajā picā. Mēs sēdējām zem audekla nojumes un vērojām, kā iedegušie itāļi ieturas uz jahtas līča otrā pusē. Pēc pusdienām mēs darījām to pašu ko itāļi — sagūlāmies laivās, lai palasītu vai pasnauduļotu, pirms nolēmām, ka ir laiks doties tālāk. Netālu atradām citu līci, izpeldējām krastā un uzkāpām lielā piekrastes klintī. Tobrīd ikviens vēlējās gelato, tādēļ devāmies atpakaļ uz Portoerkoli un pēc tam tālāk uz eleganto privātostu Cala Galera, kur pietauvojās vairākums no mūsu redzētajām miljons dolāru jahtām. Mēs lēnām pārslīdējām mazajam, greznajam līcim, ar mīlestības pilniem skatieniem noglaudot dārgās jahtas, smejoties par visārišķīgākajām un sapņojot, kur mēs varētu turēt savu laivu, ja patiešām to dabūtu. Piestājām pie Cala Galera galvenās kafejnīcas un izkāpām, lai nopirktu saldējumu un granite — itāļiem raksturīgu saspiesta ledus dzērienu, kas nopērkams ar daudzu augļu garšu. Es izvēlējos ar arbūzu. Sāku sarunu ar pārdevēju, kamēr viņš bagātīgi piepildīja traukus ar krējumainu šokolādes saldējumu. Es viņam pastāstīju, ka esam tūristi un ka noīrējām divas motorlaivas Portoerkolē. "Droši vien ir jauki, ja pieder viena no šīm lielajām laivām," es teicu, "tā gan ir dzīve, vai ne?" "Neesmu par to drošs," viņš atbildēja itāļu valodā, "cilvēki, kuriem pieder laivas, vienmēr uztraucas. Par tuvojošos vētru, par iztērēto naudu, par uzturēšanu. Un viņi savas jahtas nemaz tik bieži neizmanto, jo aizbraukšana līdz Džiljo viņiem izmaksā 200 eiro." (Džiljo ir jauka sala, ko īpaši iecienījuši Itālijas jahtu īpašnieki. Tā atrodas stundas braucienā no Argentario). "Jums jāpriecājas par šo laivu." Nonākusi atpakaļ uz ūdens, es atstāstīju vīram pārdevēja teikto. Viņš nebija gatavs atteikties no fantāzijām par savas laivas iegādi. Kādreiz. Pamanījām draudīgu mākoņu veidošanos pie horizonta. Kaut ko tādu Itālijas apmeklējuma laikā bijām redzējuši tikai vienreiz. Palūkojāmies pulkstenī. Bija 17.15 pēcpusdienā, laivas bija jāatdod līdz 18.30. Mēs bijām braukājuši ilgāk par sešām stundām. Bijām saules piesātināti, ūdens izmērcēti un gandarīti par burvīgo dienu. Pirmās treknās lietuslāses sāka krist, kad iebraucām nomas punktā. Jaunais itālis ar roku norādīja un divām brīvajām vietām. Brīdī, kad patiešām sākās vētra, kas bija ātri pietuvojusies un lietus gāzās kā liels melns palags, mēs jau bijām drošībā savā viesnīcā ar skatu uz ostu. Sēdējām pie loga un skatījāmies uz savām laivām, kas tagad mirka lietū. Pārdevējam bija taisnība: ir jauki neuztraukties, kā tās pārcietīs vētru. Izbrauciens laivā Kā nokļūt. Portoerkole atrodas Toskānas piekrastē 160 km no Romas, braucot pa A12 šoseju, un 190 km no Florences. Portoerkolē nav dzelzceļa stacijas, taču vilcieni regulāri kursē no Romas un Florences un pietur netālajā Orbetello. Vilciens no Romas iet 90 minūtes, un biļete maksā, sākot no 11 eiro. Vilciens no Florences ir lēnāks. Tas brauc apmēram divas stundas un maksā no 15 eiro vienā virzienā. No Orbetello ar maršruta autobusu Portoerkolē var nokļūt 15 minūtēs par 1,10 eiro. Taksometri pie stacijas aizvedīs par 12 eiro. Laivu noma. Vairākas laivu nomas vietas (barche a noleggio) atrodas ostā. Cenas svārstās atkarībā no laivas veida un pakalpojumu sniedzēja. Jūlijā par piepūšamu piecvietīgu ātrlaivu (gommone) dienā prasīja Ls 70, kā arī nepilnus Ls 20 par degvielu. Augustā cenas var būt augstākas un laivas jārezervē iepriekš. Pārliecinieties, ka laivām ir audekla jumts, kāpnes un enkurs. 2005-09-08 Diena Denjela Dīna |
Sagatavot izdrukaiTravellatvia iesaka
| Īpašie piedāvājumi | Skatīt citus |
| Iesakam apmeklēt | Skatīt citus |
|
Dienas foto
|
|
; "Dienas foto")
| Ziņu izsūtīšana |
|
Copyright © 2001-2009 Travellatvia. All rights reserved.