Sarkanā bībele ceļotājiem gardēžiem
Jau vairāk nekā gadsimtu Michelin ceļvedis dod padomus par labākajām maltīšu vietām.
Kad Andrē Mišlēnam 1900.gada pasaules Expo izstādes laikā Parīzē prātā iešāvās doma izdot reklāmas bukletu, viņa galvenais mēržis bija cildināt savas firmas preci. Tikai nupat gumijas riepas bija atzītas par "ideāliem apaviem" visām automašīnām, tāpēc firma Manufacture de Caoutchouc Michelin gribēja izmantot izdevību pēc iespējas ātrāk gūt klientu uzticību. 1889.gadā dibinātais ģimenes uzņēmums strauji plauka, un, lai bizness zeltu vēl vairāk, tika nolemts izdot ceļvedi autovadītājiem par dažādiem Francijas reģioniem. Pamatmēržis bija vienkāršs: vairot uzticību automobiļiem, kuru tolaik vēl bija maz, un kad jebkurš garāks brauciens draudēja kļūt par īstu pārbaudījumu šoferim un viņa pasažieriem.
Pirmais ceļvedis deva padomus, kuri ceļi ir grantēti, kur darbojas visprasmīgākās remontdarbnīcas, kur paēst un pārlaist nakti. "bez šoferiem mēs nespējam neko, bet ar viņiem varam visu!" — tādi bija pirmā Michelin ceļveža ievadvārdi.
Mišlēnu vēlme, protams, bija noturēt savus klientus, tāpēc ceļveža informācija regulāri tika atjaunota un papildināta. Arī paši lasītāji tika mudināti iesniegt komentārus par labākajiem restorāniem, viesnīcām un citām pieturvietām ceļojumu laikā.
1920.gadā ceļvedis kļuva par maksas izdevumu. 1923.gadā tajā ieviesa īpašu nodaļu Restorāni. Lai gan tobrīd maltīšu vietas vēl netika vērtētas pēc īpašiem gastronomiskiem kritērijiem, sīkas piebildes tomēr pamazām parādījās: katrai konkrētai vietai sāka piešžirt zvaigznes par restorāna kvalitātes līmeni.
Sākot ar 1933.gadu, ceļveža veidotāji ķērās pie jaunas taktikas — viņu izvēlēti eksperti ēstuvēs ieradās inkognito, lai, restorāna saimniekiem nenojaušot, objektīvi novērtētu ēdienu un servisa līmeni. Micehlin sarkanais ceļvedis kļuva par prestižu zīmolu.
1937.gadā ceļvedi papildināja arī Labo vīnu karte.
Pārdzīvojis dažādus redakcionālus pielabojumus, Michelin ceļvedis kopumā ir tāds pats kā pirms gadiem septiņdesmit, un turpina dot padomus gan frančiem, gan šīs zemes viesiem. Ceļvežu ģimeni papildinājuši sīkāki izdevumi par lielajām pilsētām, kā arī īpaši tematiski ceļveži, piemēram, siera tūres kartes vai labāko vīna pagrabu apskats.
Šīs kartes bija populāras jau savos pirmsākumos. 1944.gadā, kad Normandijas krastā izcēlās sabiedroto armija, Asv Kara birojs tās izsniedza saviem karavīriem, lai tie spētu atpazīt svešās zemes slavenākās vietas. Otrā pasaules kara laikā ceļvedi papildināja ar informāciju ar ceļu un arī tiltu stāvokli visā Francijā.
Diemžēl kara laikā bija izpostīti daudzi slaveni restorāni, un, lai dotu laiku tiem atdzimt, Michelin savu trīs zvaigžņu vērtēšanas sistēmas atjaunošanu atlika līdz pat 1951.gadam.
50.gados, kad arvien pieejamāki kļuva vieglie automobiļi, plašumā vērsās arī ceļveža impērija, vispirms izdodot līdzīgu ceļvedi par Spāniju, tad Beniluksa valstīm. Šogad Michelin sēriju papildināja Ņujorkas restorānu apskats.
2005-09-15 Diena |