Viesnīca kā neprāta sapnis
Ambiciozs viesnīcas projekts uz Madridi vilina pat tos, kuri nebija plānojuši doties uz turieni tuvākajā laikā.
Nav taisnība tiem, kas apgalvo, ka šajā pasaulē viss jau ir noticis, redzēts un piedzīvots — vismaz dizaina viesnīcu jomā. Spāņu viesnīcu tīkls Silken nule Madridē startējis ar līdz šim neredzēti ambiciozu projektu — Hotel Puerta America. Tā divpadsmit stāvu, restorāna, bāra un pārējo telpu dizaina autori ir 19 slaveni mūsdienu arhitekti un dizaineri. Viņu vidū — Rons Arads, Zaha Hadīda, Džons Pausons, Marks Ņūsons, Deivids Čiperfīlds, Normens Fosters, Žans Novels u.c. Radošās izpausmes ziņā viņiem dota pilnīga brīvība. Arī finansiāla — projekts izmaksājis vairāk nekā 75 miljonus eiro. Nav brīnums, ka tikai viesnīcas dēļ, kas jau izsludināta par neprātīgāko mūsdienu dizaina fantāziju iemiesojumu, uz Madridi steidz pat tie, kuri nebija plānojuši doties uz turieni tuvākajā laikā.
Slimnīca Holivudas stilā
Puerta America ir Bābeles tornis, neprāts, šoks jutekļiem un bauda vienlaikus. Džona Pausona vestibila izsmalcinātais minimālisms ir mānīgs. Šķiet, tas ir tikai tādēļ, lai jūs pagūtu ievilkt elpu. Lifts pārvietojas pa ēkas ārpusi, un kondicionētajā gaisā tajā ir auksts kā saldējamā kastē. "Septītais," paralēli polifoniskam tinkšķim nodudina sievietes balss. Rona Arada stāva (kuru no duča iespējām esam izvēlējušies ne bez ilgām pārdomām) gaitenis pirmajā mirklī atgādina slimnīcu Holivudas zinātniskās fantastikas stilā. Istabu durvis kā ieapaļi izciļņi, uz kuriem kāds ar roku uzšņāpis numurus. Tās atverot, pārsteigums ir vēl lielāks — ovāla telpa, kuras vidū ir vēl viens ovāls: istaba, vannas istaba, te viss ir viens veselums. Bez durvīm, atdalošām sienām un citiem norobežojumiem. Ej tik uz riņķi un atrodi, kas kurā brīdī vajadzīgs — gulta apaļa kā ola, ekrāns, kas televizora vietā izbrauc priekšā logam, vai vanna. Dominē trīs krāsas — balts (vienas daļas sienas), melns (gulta) un asinssarkans (vannasistaba). Nekas nav noslēpts, un viss ir kopā — pat nosacīti norobežotajai tualetes telpai ir caurspīdīgas durvis. Vienīgi atšķirībā no vannasistabas spoguļu ekshibicionisma, podam iepretim tas ir greizs. Tā teikt, sēdi asinssarkanā būdiņā ar sirsniņu un delikāti veries šķībā refleksijā…
Minūtes piecas paiet, kamēr portjē ierāda manipulācijas ar vismaz trim pultīm un apgaismojuma niansēm. Kaut pirmajā mirklī apaļā gulta rada septiņu rūķīšu ilūziju, tas izrādās tikai māns. Dizainā ekstrēma Rona Arada istaba pārsteidz ar apbrīnojamu funkcionalitāti. Tāds esot arī bijis Arada mērķis — iepriekš rūpīgi izstudējis tradicionālo viesnīcas istabu saturu, viņš to visu ievietojis kompaktā objektā. Sava veida kapsulā. "Mana vēlme nebija, lai cilvēki te justos kā mājās, jo viņi jau arī nav mājās."
Un te nu viņam taisnība — lai nu par ko, bet par mājām un mājīgumu Puerta America nokļuvušais aizmirst uzreiz. Atkarībā no iekšējām sajūtām var diskutēt vien par epitetiem — vai jūties kā nakšņojis dizaina muzejā vai dizaina veikalā. Katrā ziņā krēsla ērtums attiecībās ar tavu muguras izliekumu vai skats pa logu te kļūst absolūti nesvarīgs.
Tā vien šķiet, ka pirmais, ko dara visi iebraukušie, — nomet koferi un steidz apmierināt ziņkāri, ceļojot no viena stāva uz otru. Pašā augšā, kur jābūt baseinam un penthausa stila numuriem, pagaidām gan vairāk izskatās pēc celtniecības platformas. Vīri darba kombinezonos te pagaidām ir tikpat organiski kā mūsdienu dizains. No visiem divpadsmit viesnīcā tobrīd pilnībā funkcionē tikai seši stāvi. Kaut pirmie viesi ir jau no jūlija, Puerta America personāls vēl īsti neprognozē, kad to varēs uzskatīt par pilnībā pabeigtu. Sīkas ķibeles notiek nepārtraukti. Ceturtais — stāvs, kas tapis sadarbībā ar Plazma Studio, mazliet atgādina lauzītu greizo spoguļu valstību, kur katrs savu istabu var atrast tikai pēc gaismas zīmēm. Tiesa, nepagājis ne pāris nedēļu, kad izrādījies, ka apgaismojuma paneļi sāk kausēt metāla konstrukcijas… Savukārt ar trešo — brita Deivida Čiperfīlda luksusa minimālisma stilā ieturēto stāvu viss it kā bijis kārtībā, kamēr neieradies pats projekta autors. Virs uz melnās terakotas flīzēm novietotās gultas ir dūmakainu debesu zila liekta plāksne, kas mazliet atgādina telts jumtu. Augšpusē dizainers pamanījis kā nākas nenoslēptu metāla konstrukciju, un, kamēr brāķi neizlabos, viss stāvs ir slēgts…
Lai arī viesnīcu biznesā ir nerakstīts likums, ka vajadzīgs vismaz pusgads, lai tā sāktu funkcionēt kā labi eļļots mehānisms (untumaini servisa gardēži agrāk pat uz jaunām viesnīcām nebraucot), savs labums ir arī remonta atmosfērai. Piemēram, labi sarunājot, var tikt pie dizaina piedzīvojuma arī kādā citā stāvā (normālos apstākļos numura maiņa izmaksātu 60 eiro). Tā pēdējā naktī pārceļamies uz pirmo — kā izrādās, tikai pirms dažām dienām atvērto irāņu arhitektes Zahas Hadīdas sapņu viesnīcas vīziju. Tiem, kas meklē ekstravagances, viņas un Arada veikums varētu būt vislielākais piedzīvojums. Pirmajā mirklī istaba apžilbina ar futūristisku datoru laikmeta baltumu. Plūstošas formas, nevienas salaiduma vietas. Sajūta ir tāda, it kā viss (dzīvojamās, vannasistabas sienas, krēsls, galds, gulta) mazliet nevienādos viļņos būtu izliets no viena materiāla. Un pēcāk sastindzis kā ledus. Vanna izskatās kā baltā alā iebūvēts baseins, un pirmajā brīdī pat nevar īsti nojaust, kur tā beidzas. Pūkainais paklājs un apdrukātais gultas pārvalks ir vienīgie priekšmeti, kas ļauj atcerēties, ka tomēr esat uz šīs pasaules. Izmantotā hi–teck materiāla nosaukums arī ir stilam atbilstošs — LEG Hi–Mac (akrila un mākslīgā akmens sajukums). Kad minūtes piecas meklējusi elektrības kontaktu datoram (tas izrādās ieslēpts galda virsmā), apsēžos krēslā, kas sajūtu ziņā atgādina ledus gultu, saprotu (kāds naivums!) — lai nu kam, bet mēģinājumiem apvienot dizaina baudu ar darbu šī telpa nav domāta. No rīta caur baltajām loga žalūzijām vīd pilsētas siluets, un sajūta ir mazliet kā pamostoties uz skatuves. Par laimi, nav arī jānopūlas ar tradicionālo zīmīšu "Netraucēt!", "Lūgtum uzkopt istabu!" izkarināšanu — pietiek nospiest pogu, un attiecīgais uzraksts pats parādās uz durvīm.
Atklāšanas periodā delux numura cenas ir, sākot no 180 eiro (vēlāk no 350 eiro). Taču jau tagad, pa viesnīcas logu manot piebraucam vienu taksometru pēc otra, nav jāšaubās, ka dizaina piedzīvojuma gardēžiem tā kļūs par vietu, kur ja neesi bijis, vari uzskatīt, ka tevis nav vispār.
Hotel Puerta America, Avenida de America 41, Madrid. www.hotelpuertamerica.com
Jaunākās dizaina viesnīcas citur pasaulē
Hotel Sezz, Parīze
27 istabu viesnīcas dizaina autors ir Kristofs Pilē, kādreizējais Filipa Starka protežē. Moto — telpa un serviss. Ierodoties katrs viesis saņem portratīvo tālruni ar sava asistenta numuru uzturēšanās laikā… 6, Avenue Fremiet, 75016, www.hotelsezz.com
Hotel Fox, Kopenhāgena
Jaunu un daudzsološu mākslinieku pulciņš (21) radoši izplosījies savulaik garlaicīgajā Park Hotel – 61 istabu pārvēršot līdz nepazīšanai. Jamers Plads 3, DK–1551, www.hotelfox.com
Golden Apple, Maskava
Pirmā dizaina viesnīca Krievijas metropolē, sajūtu ziņā – amerikāniska, angliska un slāviska stila kokteilis. Izmantoti tikai dabiski materiāli – galvenokārt marmors un koks. 11, Malaja Dmitrovka, 103006
Dream, Ņujorka
Viesnīca kā augstās modes kleita — viss interjers zilos cerību toņos. 210, West 55th Street, N.Y., www.dreamny.com
Casa Camper, Barselona
Leģendārā spāņu apavu ražotāja izpausme viesnīcu dizainā. Līdzīgi kā kurpēs – rustikālā un mūsdienu stila apvienojums pašā Barselonas centrā. Carrer Elisabeth Nr. 11, 08001, www.casacamper.com
Nordic Lights, Stokholma
Elegants (taču silts) minimālisms un gaismu spēles, kas sola aizmiršanos pat vissatrauktākajiem prātiem. Vasaplan Box 884, SE –10137
2005-09-22 Diena Una Meistere |