 |
||||||||
| LVRUENDE |
|
|||||||
Uzzini vairāk ! Lasiet vēl 2006-08-15 Ceļojums pa Tunisiju - Āfrikas pērli [ 3 ] 2006-08-07 Ceļojums pa Tunisiju - Āfrikas pērli [ 2 ] 2006-08-03 Ceļojums - laiks, kas pieder vienīgi mums 2006-06-29 Ceļojums pa klasisko Ķīnu 2006-06-16 Tūrismā sāncenšu netrūkst 2006-06-14 Ceļojums pa klasisko Ķīnu 2006-06-07 Turciju iecienījuši ceļotāji no Alūksnes rajona [ 1 ] 2006-05-08 Lielais Meksikas ceļojums 2006-04-05 Malta - Vidusjūras pērle starp Eiropu un Āfriku [ 1 ] 2006-03-08 Apciemo mūžīgā pavasara salas 2006-03-02 Senā ķeltu zeme - Īrija [ 2 ] 2006-02-15 Šrilanka - mūžīgās vasaras valsts 2006-02-09 Vidzeme „Balttour 2006” izstādē startē ar visu laiku plašāko piedāvājumu 2006-02-02 Krētas sala - Eiropas civilizācijas šūpulis [ 1 ] 2006-01-19 Saldi mutēm, saldi ausīm 2006-01-17 Satiekas Kanādas krāšņajā rudenī [ 1 ] 2006-01-10 Jaunzēlandes un Austrālijas pārsteigumi [ 2 ] 2006-01-05 Ziemā — uz ziemeļiem, uz Oslo 2006-01-04 Jaunzēlandes un Austrālijas pārsteigumi 2005-12-30 Jaunzēlandes pārsteigumi 2005-12-29 Banka, Tualete, Aptieka un Skola Pilsētas olimpiskā renesanse 2005-12-22 7000 km pa tievāko un garāko zemi Divdesmit ideju Singapūrai Sanktpēterburgas dārgumi 2005-12-15 Aulēkšiem ne, vajag ar pietāti XXI gadsimtā modē ir on–line 2005-12-08 Marrākeša atver vārtus pasaulei 2005-12-01 Pekina ļaujas pārmaiņu vējiem [ 1 ] 2005-11-24 Klintīs ieskautā sirds [ 2 ] 2005-11-23 Sērfotājiem no Latvijas Ēģiptē nepatīkams starpgadījums 2005-11-16 Gulbenieši Turcijā ļaujas ekstremālām izklaidēm 2005-11-10 Tas tik ir pārsteigums — Gvatemala! Minhenē ir ne tikai muzeji 2005-11-07 Latvijas neizmantotās iespējas tūristu pievilināšanā Grib kā spāņi dzīvot dzīvespriecīgi, nevis žēloties [ 1 ] 2005-11-03 Dienvidnieku mentalitāte Sofijā Ceļojums uz vispatiesāko Ķīnu 2005-10-31 Venēcija ir renesanses un mūsdienu mākslas meka [ 2 ] 2005-10-27 Melnkalne piedāvā alternatīvu Rivjērai Lietuvas vasaras galvaspilsēta
Palodze logam uz pasauli Palangas vārds ir saistīts ar senām leģendām. Kādreiz zvejnieku būdiņas atradušās pie pašas jūras, kur viļņi un smilšu sanesas sniegušās gandrīz līdz palodzēm (palanges). Baltu valodās "palanga" nozīmē arī zemu, purvainu vietu. Pirmoreiz šis vārds pieminēts 1161. gadā, kad dāņu karalis Valdemārs I krastā izcēlis savu armiju, bet vācu hronika glabā ierakstu no 1253. gada, ko uzskata par oficiālo pilsētas dzimšanas laiku. Arī vēlāk nelūgtu viesu te nav trūcis. Zviedri, dāņi un krustneši tiekušies pēc leišu zemēm. Tikai pēc Žalgira kaujai sekojošā miera līguma Teitoņu ordenis atteicās no Žemaitijas un 1435. gadā Palanga nonāca Lietuvas valdījumā. Ostas paplašināšana un jaunas piestātnes izbūve Šventojā nebija pa prātam Liepājas un Rīgas tirgotājiem, jo lietuviešu preces bija lētākas. Tādēļ pēc kaimiņostu īpašnieku lūguma 1710. gadā zviedri Palangas ostu iznīcināja. Tikai 1824. gadā, kad pilsētu par 199 171 sudraba rubli nopirka Krievijas cara armijas pulkvedis grāfs Mikolass Tiškevičs, sākās tās atjaunošana. Tika uzbūvēts ozolkoka tilts, pie kura pietauvoties kuģiem, un 19. gadsimta beigās pasažieru — kravas tvaikonis "Phoenix" jau regulāri veda atpūtniekus, produktus un saimniecības preces no Liepājas. Taču biežās vētras sanesa piestātnes ūdeņos smiltis, un kuģi tur vairs nevarēja iebraukt. Kopš 1982. gada kūrorta apmeklētājiem mols kļuva par iemīļotu pastaigu vietu, no kuras priecāties par kāpu panorāmu, bezgalīgo, kaiju pieklaigāto jūru un tīro pludmali. Tajā, starp citu, plīvo zilais karogs, kas apliecina peldvietas atbilstību 27 ūdens kvalitātes rādītājiem. Plosoties viesuļvētrai "Anatols", tiltā ietrieca norvēģu kuģi, un mols kļuva nelietojams. Apdrošināšanas kompāniju izmaksātie 300 tūkstoši litu pilsētas pašvaldībai bija starta kapitāls, lai 1998. gadā uzceltu jaunu 470 metrus garu molu. Krastā tas pāriet garākajā Palangas ielā, kas nes ārsta un etnogrāfa Jona Basanaviča vārdu. Tā ir īsta izklaižu paradīze ar gandrīz pussimts restorāniem, kafejnīcām, krodziņiem, villām un viesu namiem. Tuvākajā laikā šī iela kļūs vēl skaistāka, jo tās labiekārtošanā pilsēta ar Lietuvas valdības un Eiropas Savienības atbalstu plāno ieguldīt 12 miljonus litu. Dzintara ceļa sākumā Palanga atrodas tikai stundas brauciena attālumā no Liepājas (ap 70 km), un pagājušā gadsimta 20. gadu sākumā uzliesmoja strīds par tās piederību, jo te bija dislocēta Latvijas armija. Interesanti, ka pašreizējais Palangas mērs Prans Žeimis beidzis Rīgas Civilās aviācijas inženieru institūtu. Par kūrortpilsētu Palanga kļuva 1952. gadā. Tās popularitāti veicināja neaizsalstošā Baltijas jūra, iespējas atpūsties un ārstēties arī ziemā. Tā kā šeit nav rūpniecības objektu, lielāko daļu ienākumu pilsēta gūst no augsti attīstītās tūrisma infrastruktūras. Pašlaik Palangā dzīvo apmēram 18 000 iedzīvotāju, bet sezonā sabraukušo viesu skaits tuvojas 300 tūkstošiem. Tādēļ Palanga pamatoti tiek uzskatīta par Lietuvas vasaras galvaspilsētu. Te sākas arī slavenais Lietuvas dzintara ceļš. Tajā ietilpst seno baltu dievus simbolizējošie koka stabi "Žemaišu alkas" Šventojas jūrmalā, dzintara muzeji un galerijas Palangā, Klaipēdā, Nidā, dzintara līcis Jodkrantē un atradnes Piejūras dabas parkā pie Karkles. Pēc zinātnieku aplēsēm, zeme glabājot vēl ap 100 tūkstošiem tonnu "dzeltenā akmens", kas veidojies no priežu sveķiem pirms 40 — 50 miljoniem gadu, strauji mainoties klimatam. Katru gadu pie Lietuvas krastiem jūra izskalo apmēram 500 — 600 kilogramus dzintara. Nekur citur Baltijas jūra nav tik dāsna. Leģenda vēsta, ka sensenos laikos dzelmē dzīvojusi visskaistākā dieviete Jūrate, kuras pils bijusi darināta dzintarā. Viņa iemīlējusi vienkāršu zvejniekpuisi Ķēstuti, un abi sākuši dzīvot zemūdens pilī. To uzzinājis, Pērkoņdievs dusmās saspēris pili, nogalinājis Ķēstuti, bet Jūrati pieķēdējis pie pils drupām. Dievietes asaras pēc mīļotā bijušas tik karstas, ka aukstajā ūdenī pārvērtušās par sīkiem dzintargraudiem, kurus jūra ik pa laikam izskalo krastā. Ja kādreiz laimējas uziet lielāku dzintara gabalu, tas atlūzis no pilsdrupām. Egle — zalkšu karaliene Pēc Fēliksa Tiškeviča lūguma 1897. gadā franču ainavu arhitekts Eduards Fransuā Andrē kopā ar dēlu Renē apkārt jaunceļamajai grāfa pilij izveidoja Palangas parku, kuram stādi tika vesti no visas Eiropas. Kopš 1963. gada pilī ir iekārtots slavenais Dzintara muzejs. Tā ekspozīcija ir viena no pasaulē visbagātākajām: apskatei pieejami ap 5000 eksponātu ar unikāliem kukaiņu un rāpuļu ieslēgumiem, bet fondi glabā vēl 28 tūkstošus visdažādāko krāsu dzintarus. Pils priekšā atjaunota skulptūra "Svētību sniedzošais Jēzus". Pa ceļam uz jūrmalu Birutes kalna pakājē akmeņu grotā apskatāma Svētās Jaunavas Marijas statuja, kas pirms simts gadiem atvesta no Lurdas. Juku laikos tā diemžēl gājusi bojā un tagad izveidota no jauna. Palangas botāniskais parks ļoti skaisti izskatās nakts apgaismojumā. Dīķos cauru gadu mitinās gulbji. Visbiežāk ļaudis apstājas pils galvenās takas malā pie skulptūras "Egle — zalkšu karaliene", kuru 1960. gadā veidojis Roberts Antinis. Skulptoru iespaidojusi lietuviešu tautas teika. "Reiz dzīvojis vecītis un vecenīte, kuriem bijuši divpadsmit dēli un trīs meitas. Kādu dienu meitenes gājušas peldēties. Kad viņas iznākušas malā, jaunākās māsas drēbēs gulējis zalktis. Viņš ne par ko negribējis līst ārā, kamēr Egle nav apsolījusi kļūt par viņa sievu. Pagājis gads. Solījums jau aizmirsies, kad sētā iebraukusi kariete un precinieks — zalkšu karalis — aizvedis Egli uz pazemes pili. Deviņos gados viņai piedzimuši trīs dēli: Ozols, Osis, Bērzs un meitiņa Apsīte. Egle lūgusi, lai vīrs palaiž viņu paciemoties pie vecākiem. Zalktis atļāvis, piekodinot nevienam neteikt viņa vārdu. Egles brāļi bijuši nemierā par ilgo atšķirtību un nolēmuši zalkti nogalināt. Izpļāpājusies mazā Apsīte. Izkaptīm bruņoti, brāļi izgājuši jūras krastā, izsaukuši Egles vīru un pastrādājuši melno darbu. Bet Egle aiz bēdām pārvērtusi sevi un bērnus par kokiem." 2004-05-31 Latvijas Avize |
Sagatavot izdrukaiTravellatvia iesaka
| Īpašie piedāvājumi | Skatīt citus |
| Iesakam apmeklēt | Skatīt citus |
|
Dienas foto
|
|
; "Dienas foto")
| Ziņu izsūtīšana |
|
Copyright © 2001-2009 Travellatvia. All rights reserved.