Vakara izrāde gardēžiem
Ēšanas kultūra ir lielā cieņā visā Francijā, jo īpaši Lionā un tās apkaimē.
Par pavāru Žoržu Blanku uzzinu, pētot informāciju par kādu citu Francijas virtuves karali. Žoržs Blanks, kura vārdā nosaukts restorāns un viesnīca nelielā ciemā, ir viens no Francijas ievērojamākajiem un slavenākajiem sava aroda meistariem. "Augstākās pakāpes meistarība virtuvē un iespaidīgais vīna pagrabs padara šo vietu par vienu no Francijas pērlēm gastronomijā," tādus slavinošus vārdus atrodu Mišelina ceļvedī.
Tā arī tiek pieņemts lēmums apmeklēt šo gardēžu iecienīto Vonnas ciematu, apmēram 60 km no Lionas.
Labu apetīti!
Mūsdienās jau nelielas impērijas apmēros izaugušās Ž.Blanka uzņēmējdarbības sākumi rodami tālajā 1872.gadā, kad viņa senči izveidoja mazu lauku restorānu, kura sākotnējie klienti bija uz iknedēļas ciemata tirgu sabraukušie tirgoņi.
Pamazām ģimenes uzņēmums attīstījies no paaudzes paaudzē, nezaudējot mīlestību uz pavārmākslu. 1981.gadā Ž.Blanks ieguva Mišelina ceļveža (Michelin's Red Guide) triju zvaigžņu jeb augstāko novērtējumu, savukārt Gault–Milau ceļvedis viņam piešķīris gada labākā pavāra statusu.
No internetā atrastajiem piedāvājumiem izvēlamies Champagne Escapade, kas sevī ietver vakariņu piedāvājumu restorānā un pārnakšņošanu turpat esošajā viesnīcā.
Kopš 1986.gada Blanks ir Breses reģiona vistu audzēšanas komitejas vadītājs un iespējams, ka tas izskaidro, kādēļ gan viņa restorāna, gan viesnīcas, gan citu ar to saistīto uzņēmumu logotipā attēlota Breses vista.
Vakariņu sākumā tiekam ievesti salonā, kur viesiem tiek pasniegti aperitīvi un nelielas uzkodas pirms došanās uz restorāna telpām galvenās maltītes baudīšanai. Daudzo viesmīļu un zāles pārziņu darbošanās atgādina izrādi, kurā katram ir iedalīta sava loma, kas tiek izpildīta teicami. Pēc mūsu aprēķiniem vakara gaitā restorānā ir ap 50—60 viesu un par viņu labsajūtu gādā kādi 20—25 viesmīļi. Tomēr, par laimi, personāls ir laipns un uzmanīgs, bet ne uzbāzīgs un pieglaimīgs.
Kavējoties pie aperitīva, pie katra galdiņa pienāk pats saimnieks un novēl labu vakaru. Vēlāk, jau uz vakara beigām, Blanks apstaigā visus viesus, un katram tiek dāvāta restorāna ēdienkarte ar pavāra personīgu novēlējumu un parakstu.
Pēc aperitīva tiekam vesti uz restorāna telpām, kur jānotiek vakara kulminācijai — maltītei, kurā tika pasniegtas aukstas un siltas zosu aknas ar vīģu ievārījumu un sarkanajām bietēm; kartupeļu (vārītu) pankūciņas ar lasi un kaviāru fantastiskā sviesta un citronu mērcē. Atmiņas par šo mērci vēl tagad liek siekalām saskriet mutē un garšas kārpiņām iekņudēties. Pēc tam seko tradicionālā Breses vista ar sēnēm vīna mērcē un garšaugiem. Neiztrūkstošs, protams, ir siers pēc galvenās maltītes, un pēc tam tiekam pārsteigti ar priekšdesertu, desertu un dažādi gatavotiem saldumiem.
Katrs ēdiens ir neaizmirstams — ar fantastisku garšas un smaržas pasauli, un nespējam vien nobrīnīties par pavāru izdomu tā izkārtojumā. Vakara beigās ir pilnīgi skaidrs, ka atbraukt uz šo gardēžu ciematu bija vērts.
Maza impērija
Nākamajā rītā vēl nedaudz pastaigājam pa ciematu un atstājam savas "nodevas" Ž.Blanka vīna un gardumu veikalā, kā arī trauku un dažādu tekstilizstrādājumu veikalā, kur gandrīz visas preces rotā izšūta Breses vista.
Vonnas ciematu var nosaukt par Ž.Blanka un viņas ģimenes mazo impēriju — gandrīz viss ir saistīts ar viņiem un šajā ģimenes uzņēmumā ir nodarbināti daudzi ciemata iedzīvotāji.
Braucot projām, var redzēt, ka ciemats atkal gatavojas kārtējai vakara "izrādei" — tiek mazgāts un berzts, piegādāti produkti, šķind kastroļi un tiek veikti pārējie priekšdarbi.
2005-10-13 Diena Inese Lūkina |