 |
||||||||
| LVRUENDE |
|
|||||||
Uzzini vairāk ! Lasiet vēl 2006-08-15 Ceļojums pa Tunisiju - Āfrikas pērli [ 3 ] 2006-08-07 Ceļojums pa Tunisiju - Āfrikas pērli [ 2 ] 2006-08-03 Ceļojums - laiks, kas pieder vienīgi mums 2006-06-29 Ceļojums pa klasisko Ķīnu 2006-06-16 Tūrismā sāncenšu netrūkst 2006-06-14 Ceļojums pa klasisko Ķīnu 2006-06-07 Turciju iecienījuši ceļotāji no Alūksnes rajona [ 1 ] 2006-05-08 Lielais Meksikas ceļojums 2006-04-05 Malta - Vidusjūras pērle starp Eiropu un Āfriku [ 1 ] 2006-03-08 Apciemo mūžīgā pavasara salas 2006-03-02 Senā ķeltu zeme - Īrija [ 2 ] 2006-02-15 Šrilanka - mūžīgās vasaras valsts 2006-02-09 Vidzeme „Balttour 2006” izstādē startē ar visu laiku plašāko piedāvājumu 2006-02-02 Krētas sala - Eiropas civilizācijas šūpulis [ 1 ] 2006-01-19 Saldi mutēm, saldi ausīm 2006-01-17 Satiekas Kanādas krāšņajā rudenī [ 1 ] 2006-01-10 Jaunzēlandes un Austrālijas pārsteigumi [ 2 ] 2006-01-05 Ziemā — uz ziemeļiem, uz Oslo 2006-01-04 Jaunzēlandes un Austrālijas pārsteigumi 2005-12-30 Jaunzēlandes pārsteigumi 2005-12-29 Banka, Tualete, Aptieka un Skola Pilsētas olimpiskā renesanse 2005-12-22 7000 km pa tievāko un garāko zemi Divdesmit ideju Singapūrai Sanktpēterburgas dārgumi 2005-12-15 Aulēkšiem ne, vajag ar pietāti XXI gadsimtā modē ir on–line 2005-12-08 Marrākeša atver vārtus pasaulei 2005-12-01 Pekina ļaujas pārmaiņu vējiem [ 1 ] 2005-11-24 Klintīs ieskautā sirds [ 2 ] 2005-11-23 Sērfotājiem no Latvijas Ēģiptē nepatīkams starpgadījums 2005-11-16 Gulbenieši Turcijā ļaujas ekstremālām izklaidēm 2005-11-10 Tas tik ir pārsteigums — Gvatemala! Minhenē ir ne tikai muzeji 2005-11-07 Latvijas neizmantotās iespējas tūristu pievilināšanā Grib kā spāņi dzīvot dzīvespriecīgi, nevis žēloties [ 1 ] 2005-11-03 Dienvidnieku mentalitāte Sofijā Ceļojums uz vispatiesāko Ķīnu 2005-10-31 Venēcija ir renesanses un mūsdienu mākslas meka [ 2 ] 2005-10-27 Melnkalne piedāvā alternatīvu Rivjērai Džuljetas vārds labi der ēsmaiŠekspīra radīto traģisko mīlētāju tēli tagad ir viena no Veronas vizītkartēm, vietējie vairāk lepojas ar ko citu.
Gide Romana šo dubulto sienu viltību atstāsta ar ironijas pieskaņu. Tāpat skan viņas atgādinājums, ka patiesībā nekādas Džuljetas un Romeo kaislības pirms vairākiem gadsimtiem te nav piedzīvotas. Divas naidīgas dzimtas šajā ielā gan dzīvojušas, bet viņu atvašu nelaimīgais mīlasstāsts ir tikai un vienīgi Šekspīra radošās fantāzijas auglis. Īsti veronieši, par kādu sevi uzskata arī elegantā pensionāre Romana, kurai reizēm patīk iziet cilvēkos, tas ir, pavadīt tūristus, lepojas ar ko citu — ar pilsētas seno vēsturi. Romieši pirmos pilsētas pamatus lika pakavveidīgajā Adidžes upes ielokā, drīz vien uzbūvējot raksturīgo amfiteātri. No savas kādreizējās godības tas zaudējis tikai daļu ārējā mūra un šobrīd izskatās krietni vien veselīgāks par Kolizeju Romā. Romanai patīk apmeklēt izrādes, kas ik gadu ietilpīgajā un skanīgajā arēnā tiek rīkotas ikgadējā Veronas operas festivāla laikā. Taču, kad gide sāk stāstīt par romiešu laikiem, viņas seja liecina to pašu, ko vārdi — Romanai kļūstot nelabi. Kā gan tūkstošiem cilvēku varēja te pavadīt stundas, remdējot izsalkumu ar līdzpaņemto pārtiku un noskatoties, kā gladiatoru cīņās kārtējo reizi krīt kāds vājākais... Asiņu smārdam te vajadzēja būt nepanesamam.... Citviet pilsētā par romiešu laikiem stāsti ir patīkamāki un, ja grib, tad ar to var arī lepoties. Tas tāpēc, ka pilsētai savulaik ir veidojušās saspringtas attiecības ar Venēciju — tās bagātajiem agrāk labpaticies apspiest trūcīgākos kaimiņus. Veroniešiem tagad šajā ziņā ir mīļa paruna, pilna saldas atriebības. "Mēs esam izauguši uz romiešu liktiem pamatiem, bet jūs uz dubļiem!" Jauks un pašapziņas celšanas pilns pierādījums apskatāms arī Erbes laukumā. Viens no namiem apgleznots tik dāsni, lai jebkuram iebraucējam no cakainās Venēcijas rastos balta skaudība. Un vēl Verona lepojas ar mākslas muzeju, kas mājo Kastelvekio cietokšņa mūros. Draudzīgs novēlējums — lai sarkanīgi robustā pils kompleksa āriene jūs nenobiedē, jo iekšienē eksponēto gleznu un skulptūru kolekciju no Viduslaikiem līdz XVIII gs. pārspēj arhitekta Karlo Skarpas veidotais šķietami atturīgais un tajā pašā laikā cilvēcīgais interjers. Ģēnijs, ģēnijs... ik pa laikam izdveš Romana. Arī kopumā Verona ir cilvēcīga. Lētāka nekā Venēcija un, protams, Roma. Pie senā romiešu amfiteātra atšķirībā no Romas Kolizeja var pieiet, nebaidoties no steidzīgām automašīnām. Tā priekšā plešas rāms laukums, ko ielenc rāmas kafejnīcas ar nesteidzīgiem cilvēkiem. 240 tūkstošiem veroniešu tā dzīvot tīk. www.tourism.verona.it Kā nokļūt Lidojums Aviosabiedrības airBaltic tiešais reiss Rīga—Milāna — Ls 50 vienā virzienā ar nodokļiem Transfērs Autobuss no Malpensas lidostas uz Milānas Centrālo staciju — 5 eiro vienā virzienā Vilciens Milāna—Verona (1 h 50 min.) — no 6,8 eiro 2005-10-13 Diena Māris Diņģelis |
Sagatavot izdrukaiTravellatvia iesaka
| Īpašie piedāvājumi | Skatīt citus |
| Iesakam apmeklēt | Skatīt citus |
|
Dienas foto
|
|
; "Dienas foto")
| Ziņu izsūtīšana |
|
Copyright © 2001-2009 Travellatvia. All rights reserved.