Gan steikiem, gan meditācijai
Kad kolēģei pastāstu, ka man ieplānota Valpočellas vīna darītavas apmeklēšana, viņa nodemonstrē divas emocijas: sajūsmu un skaudību.
Sajūsma pienākas tieši vīnam, kuru viņa jau pasen atzinusi par gana labu esam, vien nezinājusi, no kura apvidus tas īsti nāk. Neliela skaudība, protams, par to, ka pie pirmavota tieku es, nevis viņa.
Alegrīni ģimenei piederošajā saimniecībā pārdesmit kilometru uz ziemeļrietumiem no Veronas sagaida viens no jaunākajiem mantiniekiem, kas pats dzīvo villā un pieskata tradīciju turpināšanu. Tovakar gan viņam lielāka namatēva laipnība jāizrāda nepilnam ducim ļaužu, no kuriem lielākā daļa šķērsojusi Atlantijas okeānu, lai desmit dienu laikā uzlabotu savu pavārmākslas prasmi. Samaksājuši divus tūkstošus eiro, viņi tikuši gan pie naktsmājām villā, gan pie vietējām itāļu skolotājām, kas baltos priekšautos atklāj savus virtuves noslēpumus. Nakšņot villā, kuras koptajam dārzam no vienas puses nokalnē nolaižas vīnogu lauki, no otras — Fumanes ciematiņa akmens ēku senie mūri, var pieteikties arī uz īsāku laiku un bez īpašas intereses par pastām un mērcēm — lēti gan nav (180 eiro par nakti) no marta līdz novembrim, jo ziemas mēnešos viesu istabas neapkurina.
Sarindojusi glāzes uz žilbinoši balta galdauta, ar Alegrīni saimniecības vīna produkciju nelielā degustācijā iepazīstināt ierodas uzņēmuma sabiedrisko attiecību speciāliste Paola. Vārdi no viņas mutes sāk birt kā no pārpilnības raga: šīs šķirnes vīnogas drīkst sajaukt ar tām, šīm ogām ļaujam salt, šīs spiežam uzreiz. Tas vīns labāk der pie steikiem, tas pie medījumiem, tas ir deserta vīns utt.
Man prātā un uz garšas receptoriem paliek Amarone. Bukletā rakstīts: "Elegants un samtains, ar intensīvu rubīna garšu. Silta un asa buķete ar rozīņu aromātu." To pašu atkārto Paola. Es māju ar galvu. Man vēl arī patīk viņas piebilde — šis vīns ir meditācijai.
Tikmēr par ciemu un vīnogulāju akurātajām rindām piekalnē nolaidusies krēsla. Vīnadarītavas veikaliņš diemžēl jau ciet. Kad nākamajā dienā pilsētā ieeju vīna veikalā, man nākas atzīt, ka pie meditatīvā Amarone mana kolēģe netiks — tas maksā 48 eiro. Tā vietā paņemu Valpolicella Clasico. Par 8 eiro. Arī labs.
2005-10-13 Diena |