 |
||||||||
| LVRUENDE |
|
|||||||
Uzzini vairāk ! Lasiet vēl 2006-08-15 Ceļojums pa Tunisiju - Āfrikas pērli [ 3 ] 2006-08-07 Ceļojums pa Tunisiju - Āfrikas pērli [ 2 ] 2006-08-03 Ceļojums - laiks, kas pieder vienīgi mums 2006-06-29 Ceļojums pa klasisko Ķīnu 2006-06-16 Tūrismā sāncenšu netrūkst 2006-06-14 Ceļojums pa klasisko Ķīnu 2006-06-07 Turciju iecienījuši ceļotāji no Alūksnes rajona [ 1 ] 2006-05-08 Lielais Meksikas ceļojums 2006-04-05 Malta - Vidusjūras pērle starp Eiropu un Āfriku [ 1 ] 2006-03-08 Apciemo mūžīgā pavasara salas 2006-03-02 Senā ķeltu zeme - Īrija [ 2 ] 2006-02-15 Šrilanka - mūžīgās vasaras valsts 2006-02-09 Vidzeme „Balttour 2006” izstādē startē ar visu laiku plašāko piedāvājumu 2006-02-02 Krētas sala - Eiropas civilizācijas šūpulis [ 1 ] 2006-01-19 Saldi mutēm, saldi ausīm 2006-01-17 Satiekas Kanādas krāšņajā rudenī [ 1 ] 2006-01-10 Jaunzēlandes un Austrālijas pārsteigumi [ 2 ] 2006-01-05 Ziemā — uz ziemeļiem, uz Oslo 2006-01-04 Jaunzēlandes un Austrālijas pārsteigumi 2005-12-30 Jaunzēlandes pārsteigumi 2005-12-29 Banka, Tualete, Aptieka un Skola Pilsētas olimpiskā renesanse 2005-12-22 7000 km pa tievāko un garāko zemi Divdesmit ideju Singapūrai Sanktpēterburgas dārgumi 2005-12-15 Aulēkšiem ne, vajag ar pietāti XXI gadsimtā modē ir on–line 2005-12-08 Marrākeša atver vārtus pasaulei 2005-12-01 Pekina ļaujas pārmaiņu vējiem [ 1 ] 2005-11-24 Klintīs ieskautā sirds [ 2 ] 2005-11-23 Sērfotājiem no Latvijas Ēģiptē nepatīkams starpgadījums 2005-11-16 Gulbenieši Turcijā ļaujas ekstremālām izklaidēm 2005-11-10 Tas tik ir pārsteigums — Gvatemala! Minhenē ir ne tikai muzeji 2005-11-07 Latvijas neizmantotās iespējas tūristu pievilināšanā Grib kā spāņi dzīvot dzīvespriecīgi, nevis žēloties [ 1 ] 2005-11-03 Dienvidnieku mentalitāte Sofijā Ceļojums uz vispatiesāko Ķīnu 2005-10-31 Venēcija ir renesanses un mūsdienu mākslas meka [ 2 ] 2005-10-27 Melnkalne piedāvā alternatīvu Rivjērai No rīta šķīstītava, vakarā aperitīvsNo 100 lietām, kas būtu jāredz mūža laikā, viena ir meklējama Padujā.
Ārēji necilā rūsgano ķieģeļu kapela stāv parkā, kur savulaik slējusies sena romiešu arēna. Tā laika ritējumu nav pārdzīvojusi. Toties tās vietā tapis kas unikāls. Skrovenji ģimene, kas viduslaikos nav klausījusi baznīcas aizliegumam nodarboties ar augļošanu un tālab izpelnījusies naudas kāru cilvēku slavu, nolēmusi pierādīt, ka savos ienākumos tomēr ir gatava dalīties arī ar Dievu. Uzbūvējuši paši savu dievnamu un to izrotāt uzaicinājuši vienu no slavenākajiem māksliniekiem. Kad pēc šķīstītavas sirms kungs ar laipnu Prego! atver durvis, pārskrien tirpas. Neesmu ne muzeju, ne reliģisks fanātiķis, bet piekrītu, ka Džoto freskas noteikti ir rakstāmas starp100 lietām, kas jāredz mūža laikā. Vēl vairāk par Bībeles ainu gleznojumiem uz sienām skatienu nozog intensīvi kobaltzilās krāsas griesti, kur izsētas zeltainas zvaigznes. Galva atgāzta, sāk sāpēt skausts. Tiešām iedvesmojoši, bet… iezvanās mans mobilais. Roka uztraukumā sapinas kabatā, nospiežu pogu "c" un atvainojos gidei. Esmu gatavs aiz kauna zemē ielīst. Neviens jau nelūdza telefonu izslēgt, bet dievnamā valda tik svētsvinīga sajūta, ka, šķiet, mans džinkstulis nupat pāršķēlis kādu aizgrābjošu operas āriju. Vecā pilsētas centra otrā sānā slejas vēl viens ievērības cienīgs dievnams — Sv.Antonija katedrāle. Antonijs ir viens no kristiešu svētajiem, un viņu uzskata par dziednieku, kas spējot darīt brīnumus, tāpēc pie 1231.gadā mirušā vīra sarkofāga cilvēki no malu malām piestiprinājuši vēstulītes ar pateicības vārdiem un fotogrāfijas. Noprotams, ka visbiežāk ceļš šurp mērots, lai pateiktos par bērnu brīnumaino atveseļošanos. Pie sarkofāga aizsargsētiņas atstātas arī vairākas fotogrāfijas ar avārijās smagi sadragātiem automobiļiem, bet šoferi un pasažieri acīmredzot,ir paglābušies no bojāejas. Arhitektūras cienītājiem Sv.Antonija katedrālē, iespējams, vairāk patiktu kas cits — pārsteidzošais bizantiešu torņu, Osmaņu kupolu un kristiešu gotisko zvanu torņu sajaukums vienviet. Bet ārpus dievnamiem rit laicīgā dzīve. Turklāt ļoti rosīga. Vienu no pilsētas centrālajiem laukumiem pa dienu piepilda raibs tirgus. Zivis un dārzeņus var nopirkt turpat blakus — Radžones pils apakšstāvā. Ēka, kas celta 1218.gadā, ir savdabīga: zemākajā stāvā ir tirgus, bet virs tā reiz sēdējuši pilsētas tiesneši. Izrādās, sēdējuši ļoti dīvainā interjerā: sienas rotā zīmējumi ar horoskopu skaidrojumiem. Savulaik māksliniekiem padomus deva viens no viduslaikos atzītākajiem horoskopu tulkiem. Man šķiet, ka par manējo Lauvu tur sazīmētās muļķības. Bet ko lai dara — arī dienas avīžu safabricētos horoskopus uzskatu par alošanos, bet tik un tā reizēm ir intriģējoši tos izlasīt. Vakarā pilsētas laukumus pārņem studenti. Viņu te ir daudz — gandrīz trešdaļa no 230 tūkstošiem pilsētas iedzīvotāju. Sasēduši bariņos uz bruģa, viņi visbiežāk sūc šejieniešu visiecienītāko spritz — baltvīna, kampari un ūdens sajaukumu ar ledu. Pēc pirmā aperitīva daudzi pazūd bāros turpat blakus — ja kavēsies, vietu atrast būs grūti. Lidojums. Aviosabiedrības airBaltic tiešais reiss Rīga—Milāna — Ls 50 vienā virzienā ar nodokļiem Ar vilcienu. Milāna—Paduja (2 h 50 min) no 11,20 eiro Kas jāredz Padujā un tās apkaimē Džoto fresku fragments Skrovenji kapelā. Lai apskatītu šo un vēl citus nozīmīgākos kultūras un vēstures pieminekļus pilsētā, izdevīgi pirkt Padova card par 14 eiro. Vien jāiegaumē, ka vizīte Skrovenji kapelā ir jārezervē iepriekš. www.cappelladegliscrovegni.it Leģendārā Caffe Pedrocchi (1831). Katra no trim zālēm krāsota un rotāta savā itāļu karoga krāsā — zaļa, sarkana un balta. Zaļā zāle, kā jau studentu pilsētai pienākas, ir demokrātiska — tajā var pasēdēt vienkārši tāpat. Baltā gaida elegantus vakariņotājus. Sarkanā ir kafejnīcas sirds. Ieteicam nogaršot kafiju ar piparmētrām. Tās recepte tiek rūpīgi slēpta. Ja esat gatavs dzert, stāvot kājās pie bāra, tasīte maksās tikai 90 centus, bet pie galdiņa oficiants to pasniegs par trim eiro. Ar laivu uz Venēciju. Gada jaukākajos mēnešos lielisks veids, kā iebraukt Venēcijā, ir ar laivu no Padujas. Abu pilsētu augstums virs jūras līmeņa atšķiras par desmit metriem, tāpēc kanālos, kurus sāka būvēt jau XIII gs., ierīkotas vairākas slūžas. Metāla un koka motorlaivas lēnām slīd pa ūdeni, ļaujot apbrīnot vairāk nekā 70 villu kanāla krastos. Pie dažiem greznajiem īpašumiem laivas piestāj, lai varētu izkāpt krastā un paviesoties arī pašās villās un ieturēt pusdienas. Biļetes villās jāpērk papildu, bet pats ceļojums laivā ir no Padujas līdz pat Venēcijai, kur galapunkts ir Svētā Marka laukums. Iespējams ceļot arī pretēja virzienā www.padovanavigazione.it; www.rivieradelbrenta–navigazione.it Uz dienvidrietumiem no Padujas atrodas viena no populārākajām kūrvietām Ziemeļitālijā. Jau senie romieši savulaik esot atzinīgi novērtējuši no Euganei kalniem plūstošos karstos avotus. Patiesi karstos, jo īpašās ģeoloģijas dēļ ūdeņi vispirms ieplūst dziļi pazemē, tad, krietni uzkarsuši, atkal ceļas augšup. Pirms ūdeni izmanto kūrvietās, tas ir jāatdzesē. Populārākās terapijas ir dubļu vannas un minerālūdens vannas, taču tagad, protams, tās papildina dažādas modernas atveseļošanās un relaksācijas kūres. Euganei kūrvietā darbojas pieci spa, lielākais ir Abano Terme ar 151 baseinu gan telpās, gan zem klajām debesīm www.turismopadova.it 2005-10-27 Diena Māris Diņģelis |
Sagatavot izdrukaiTravellatvia iesaka
| Īpašie piedāvājumi | Skatīt citus |
| Iesakam apmeklēt | Skatīt citus |
|
Dienas foto
|
|
; "Dienas foto")
| Ziņu izsūtīšana |
|
Copyright © 2001-2009 Travellatvia. All rights reserved.